Tiek ziņots, ka notikušas izmaiņas Lauku konsultāciju centrā – no pelnošās daļas atdalīta tā, kuru uztur valsts. Jāatzīst, ka process notika paslepeni, bez sabiedrības diskusijām. Lemts par to esot Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP), kaut gan piesūtītajās preses relīzēs šis jautājums netika pat minēts. Latvijas lauku konsultāciju centra statuss vairākkārt ir mainījies. Taču aizvien tā mērķis bijis kalpot lauku saimniekiem, sniegt konsultācijas, organizēt lauka demonstrējumus, meklēt atbildes uz jautājumiem, kas interesē lauku ražotājus.

Visu šo darbu veica biroji rajonos, taču Jelgavā, Ozolniekos, tika radīta iespēja lauku konsultantiem pašiem regulāri celt savu kvalifikāciju, uzkrāt zināšanas. Un jāteic, ka šādi Lauku konsultāciju centrs sagatavoja ne vienu vien zinošu, labu speciālistu, ko vēlāk ar lielākām algām pārpirka bankas un citas firmas. Pa šiem vairāk nekā 15 gadiem konsultāciju dienests lēni, soli pa solītim auga un nostiprinājās, sāka piedāvāt arī maksas pakalpojumus – grāmatvedību, mēslošanas plānu sastādīšanu u. c.
Konsultāciju centrs kļuva arvien spēcīgāks un līdzekļus saņēma gan no valsts, gan pelnīja pats. Speciālisti darīja visus darbus un nereti arī, tā sakot, idejas vārdā bez samaksas. Kad parādījās Eiropas Savienības projektu naudas, konsultāciju centrs bija gatavs rakstīt zemniekiem projektus un sekmīgi konkurēja ar dažādām jaundibinātām firmām. Un rodas aizdomas, ka šīm firmām ir lobiji, tādēļ izlemts palēnām konsultāciju centru sadalīt. Nu valsts apmaksātā daļa būs atsevišķi no tās, kas pelna ar grāmatvedības pakalpojumiem un projektiem. Kā iemeslu šai centra sadalīšanai min pāris projektus, kuru realizēšanai it kā Eiropas Savienība nepiešķir līdzekļus pelnošiem uzņēmumiem, bet gan valsts struktūrām.
Runājot ar zemniekiem par konsultāciju centra pakalpojumiem, viedokļi ir atšķirīgi. Acīmredzot tos ietekmē gan attiecīgā konsultanta personība, pie kura zemnieks vērsies, gan tas, vai padomu meklē lielsaimnieks, kuram pašam ir speciālistu loks un nereti konsultācija nepieciešama jau zinātniskā līmenī, vai zemnieks, kurš guvis tikai pirmā līmeņa lauksaimnieka izglītību.
Konsultāciju centra sadalīšana turpinās. Pagaidām skaidrs, ka turpmāk viena dienesta vietā pastāvēs divi. Kāds reāls labums no tā būs zemniekiem, nav skaidri zināms. Protams, process turpināsies, bet – kāds būs pienākumu un interešu sadalījums? Konkrētas atbildes nāksies meklēt arī žurnālistiem.
Šķiet daudz vairāk vajadzēs domāt arī zemniekiem, jo, kā redzams, pakalpojumu sniedzēju šajā jomā netrūks, un vajadzēs stipri vien izvērtēt, cik attiecīgais padoms ir noderīgs. Sevišķi tad, ja konsultēs cilvēki, kuriem ir saistības ar kādu lauksaimniecības ražošanas līdzekļu tirdzniecības firmu.
Kas attiecas uz mūsu rajona zemniekiem (izņemot Kandavas novadu), joprojām jūtams, ka trūkst savas sabiedriskās zemnieku organizācijas, kas varētu aizstāvēt zemnieku intereses dažādos līmeņos, tostarp arī LOSP sēdēs, kur pārsvarā lemj par zemniekiem ļoti svarīgām lietām.