14. martā Durbes pilī tika sarīkota pēcpusdiena «Vāru, vāru putriņu…». Tajā savārījās bukstiņbiezputra, zirņu pikas un debesmannu. Arī kaņepju maizītes tapa.

Sanāca ap pussimts ļaužu – vairākas ģimenītes ar bērniem, pāris klases no Tukuma 2. vidusskolas pedagogu Vijas Dzenes un Māras Lībekas vadībā, kā arī vienmēr aktīvās upīšskolas skolotājas Indras Būmanes klase.
Par senlatviešu ēšanas paražām un senām ēdienu receptēm stāstīja muzeja darbinieces Daiga Šmitenberga un Sanita Ratniece. Uzzinājām, ka senāk, vēl līdz pat pagājušā gadsimta 20. gadiem, bija vismaz pieci līdz septiņi stingri noteikumi: bērni un veci ļaudis kopā ar strādātspējīgiem pie galda nesēdēja; katram ēdājam nemaz savas bļodas nebija – visi ēda no vienas ar savu karoti; parasti bijis tikai viens ēdiens, vēlāk no muižas pārņemta gardēdienu ēšana svētdienā (ķīselis vai debesmanna); pie galda nesarunājās.
Bet pasākuma laikā bērni minēja mīklas. Zinīši ieteica savas pārbaudītās ēdienu receptes. Notika arī ēdienu gatavošanas konkurss. No biezpiena, krējuma, rupjmaizes, sāls, cukura, pipariem bija jāpagatavo divi ēdieni – stiprais un gardais. Alise, Monta, Ieva – meitenes no Tukuma 2. vidusskolas – gatavoja tikai stipro. To tāpēc, lai spēka gana. Brīvlaiks, Lieldienas priekšā un vēl mācību gada noslēgums.
Muzejnieki piedāvāja arī dažus senākus ēdienus – bukstiņbiezputru, zirņu pikas, debesmannu un maizītes ar kaņepju sviestu – pagaršot. Par gardāko, protams, tika atzīta debesmanna.