Jaunsātu pamatskolas 6. klases skolēni izstrādāja projektu par pagasta muižām: Kukšu muižu, «Lāčplēšiem» (savulaik Abavnieku muiža) un Vecsātu muižu. Bērni apkopoja fotogrāfijas, kurās redzamas muižu kompleksu ēkas. Izvaicāja vecvecākus, ko viņi zina par muižām, to īpašniekiem. Atmiņas tik ātri neizgaist no ļaužu prātiem. Muižās dzīvojuši latviešu kaklakungi. Tās bija greznākas, salīdzinot ar vienkāršo ļaužu mājām. Bija ko apbrīnot, apskaust. Projekts gatavs. Skolas priekštelpā visas muižu un muižiņu fotogrāfijas apskatāmas.

Sestie vislabāk zina par katras ēkas pagātni un labprāt stāsta par muižu vēsturi pārējiem skolēniem. Sintija Bāra zina, ka viņas pagrabā – ēkā, kas bijusi līdzās mācītājmuižai -, atradies pagaidu cietums. Restes no logiem sen jau esot noņemtas un atdotas metāllūžņos.
Reinis Ieviņš dzīvo Kukšās. Ne vienreiz vien viņš kopā ar draugiem lodājuši bijušo dzirnavu slūžās. Tur esot bīstami uzturēties – slidens un netīrība. R. Ieviņš zina pastāstīt par bijušo Kukšu skoliņu. Tur bijušas četras klasītes. Visi bērni bijuši paklausīgi un labi mācījušies. Reiņa vecmamma arī. Viņa tā arī stāstījusi.
Kristaps Hodjukovs dzīvo netālu no tās vietas pie Abavas, kur kādreiz iesāka būvēt dzelzceļu no Tukuma uz Kuldīgu. Uzbērums jau esot bijis gandrīz gatavs. Par to, vai sliedes arī vietā, K. Hodjukovs nezina.
Kādā bildē redzami Priedulu kapu vārti. Bērni nereti gājuši pa ceļu garām kapiem, bet ne reizes nav redzējuši nevienu spoku. Par spokiem, simts punkti, ir izrunāts. Kālab tad viņi nekad neparādās?!