Itālijas parlamenta vēlēšanās, kuras noslēdzās pirmdien, konservatīvais miljardieris Silvio Berluskoni izcīnījis tiesības trešo reizi kļūt par premjerministru, tomēr viņš jau atzinis, ka jaunajai valdībai nebūs viegli pārvarēt nopietnās ekonomikas problēmas.

Lai gan balsu skaitīšana vēl turpinās, 71 gadu vecā Berluskoni sāncensis Valters Veltroni, kurš pārstāv kreisi centriskos spēkus, jau atzinis savu sakāvi un paziņojis: "Kā pieņemts Rietumu demokrātijās, es piezvanīju Berluskoni, lai atzītu viņa uzvaru un novēlētu veiksmi viņa darbā."

Pētniecības institūta "Piepoli" aplēses liecina, ka Berluskoni vadītā labēji centriskā koalīcija parlamenta augšpalātā – Senātā – ieguvusi 162 no 315 vietām, tādējādi nodrošinot sev absolūto vairākumu.

Savukārt apakšpalātā koalīcijai, kura guvusi uzvaru, automātiski garantētas 340 no 630 deputātu vietām. Kā liecina rezultāti, kas iegūti pēc 82% nodoto balsu saskaitīšanas, Berluskoni pārstāvētie politiskie spēki ieguvuši 45,9% balsu, kamēr kreisi centriskā koalīcija – 38,9%.

Sagaidāms, ka Berluskoni, kurš divus gadus pavadījis opozīcijā, jau otrdien ieradīsies Romā no savām mājām Itālijas ziemeļos, tomēr procesuālu iemeslu dēļ nav sagaidāms, ka premjera amatā viņš tiks apstiprināts agrāk nekā maijā.

Pārliecinošā uzvara vēlēšanās ļaus Berluskoni īstenot tālejošas reformas, taču daudzi itāļi ir vīlušies politikā un netic, ka kāda valdība varētu drīzumā atveseļot ceturto lielāko Eiropas Savienības (ES) ekonomiku.

"Gaidāmie mēneši un gadi būs grūti, un es veidoju valdību, kas būs gatava valdīt nākamos piecus gadus," pirmdienas vakarā telefoniski televīzijas tiešraidē paziņoja Berluskoni.

Viņš pavēstīja, ka jaunās valdības prioritāšu vidū būs valsts kontrolētās lidsabiedrības "Alitalia" privatizācija, ar kuru netika galā iepriekšējais Romāno Prodi vadītais kreisi centriskais kabinets, kā arī Neapoles atkritumu krīzes atrisināšana.

Berluskoni solīja arī nodokļu pazemināšanu, vienlaikus samazinot budžeta deficītu, ekonomikas liberalizāciju un asu vēršanos pret noziedzību.

Tomēr kritiķi norāda, ka nedz 1994.gadā, nedz laikā no 2001. līdz 2006.gadam viņam, iepriekšējās reizes atrodoties valdības priekšgalā, neizdevās Itālijā īstenot revolucionāras pārmaiņas.

Berluskoni koalīcijas uzvara ir pārliecinošāka nekā iepriekš tika prognozēts, un jaunajai valdībai Senātā būs daudz stabilāks vairākums nekā Prodi kabinetam, kurš, zaudējot parlamenta augšpalātas vairākuma atbalstu, šī gada janvārī bija spiests atkāpties, premjera krēslā pavadījis tikai 20 mēnešus no piecus gadus ilgā leģislatūras termiņa.

Negaidīti labi vēlēšanās veicies Berluskoni vadītās Tautas brīvības partijas (PDL) jaunākajam koalīcijas partnerim – Ziemeļu līgai, kas ieguvusi aptuveni astoņus procentus balsu, salīdzinājumā ar 2006.gada vēlēšanām dubultojot savu atbalstītāju skaitu.

No vienas puses, tas nostiprinās Berluskoni vairākumu, taču analītiķi norāda, ka Ziemeļu līga varētu iegūt nesamērīgi lielu ietekmi.

"Viņi paaugstinās savu cenu par sadarbību," atzīst Turīnas universitātes politikas zinātnes profesors Džans Enriko Ruskoni. "Nedomāju, ka Berluskoni valdība spēs īstenot Itālijai nepieciešamās reformas. Ziemeļu līga ir protekcionistu partija."

Berluskoni Ziemeļu līgai jau apsolījis vismaz divas ministru vietas.

Berluskoni uzvara nozīmē arī to, ka 2009.gadā viņš uzņems pasaules attīstītāko valstu un Krievijas (G8) galotņu sanāksmi.

Berluskoni jau paziņojis, ka ārlietu ministra amatu vēlas uzticēt pašreizējam ES iekšlietu un tieslietu komisāram Franko Fratīni, bet pašreizējais ārlietu ministrs Džanfranko Fini kļūs par parlamenta apakšpalātas spīkeru.

Domājams, ka par ekonomikas ministru kļūs Džūlio Tremonti, pavēstīja Berluskoni.

Īpaši smagu sakāvi cietuši kreisie. Tā sauktā kreiso varavīksnes koalīcija, kuru veido komunisti un zaļie un kuru likteņa varā pameta Veltroni pārstāvētā Demokrātiskā partija, guvuši tik maz atbalsta, ka, iespējams, parlamentā nemaz neiekļūs.

Arī citas mazās partijas var sagaidīt līdzīgs liktenis, un Kristīgo demokrātu vadītājs Pjerferdinando Kazīni pieļāvis iespēju, ka parlamentā būs pārstāvētas tikai piecas partijas, kas būtu ievērojams apvērsums tradicionāli fragmentētajā Itālijas politikā. Iepriekšējā parlamenta sasaukumā bija pārstāvētas aptuveni 20 partijas.