Pagājušajā nedēļā SIA «Konsorts» iepazīstināja Ekonomikas ministrijas darba grupu ar tehniski ekonomisko pamatojumu dabas gāzes ierīkošanai Tukumā un rajonā.

Jau esam rakstījuši, ka, pieaugot patērētājiem, tuvāko gadu laikā pilsētā būs jāpalielina apkures jaudas. Lai laikus tam sagatavotos, pašvaldība analizēja iespēju ierīkot dabas gāzes tīklus, kā arī pētīja iespējas palielināt apkures jaudas ar atjaunojamo kurināmo – šķeldu. Paralēli tiek izstrādāts tehniskais projekts SIA «Tukuma siltums» katlu mājas rekonstrukcijai.

Vai gāze nepieciešama

Lai arī gāzes ierīkošanai pilsētā atbalstu solījusi a/s «Latvijas gāze», bez valsts atbalsta tas nav izdarāms, tāpēc projekta lietderību pētījusi arī Ekonomikas ministrijas darba grupa. Par to, kas runāts darba grupas noslēguma sēdē, stāstīja Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs:

– Sākotnējā variantā ministrijas nostāja bija tāda: tā kā šāda projekta atbalstam naudas nav, tas nododams izskatīšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Tātad nosacīti varētu teikt, – ja naudas nav, projekts nav atbalstāms. Taču gan mēs, gan a/s «Latvijas gāze» pārstāvji norādīja, ka vīzijai par enerģētisko resursu izmantošanu jābūt tieši Ekonomikas ministrijai.

Visbeidzot tika panākta vienošanās, ka, neatkarīgi no finansiālajām iespējām, ministrija dos ekonomisko vērtējumu dabas gāzes ierīkošanai, lai pašvaldības zinātu, vai šī kurināmā izmantošana būtu vai nebūtu pozitīvs ieguldījums reģiona attīstībā. Mūsu gadījumā jātiek skaidrībā, vai šāds projekts ir nepieciešams, jo kurināmā problēma pilsētai ir jārisina, domājot par apkures jaudām un iespējām nākotnē.

Atjaunojamo vai fosilo kurināmo

Domes attīstības departamenta vadītāja Anita Šēlunda skaidroja, ka jau patlaban pilsēta gadā tērē 80 000 m³ šķeldas, dienā – ap 200 m³. Tā kā pieaug patērētāju skaits, iecerēts paplašināt katlu māju, taču līdz ar to dubultosies patērējamā kurināmā apjoms.

A. Šēlunda:

– Ministrija uzskata, ka nebūtu pareizi no atjaunojamā kurināmā (šķeldas) pāriet uz fosilo kurināmo – gāzi. Tika norādīts arī, ka tehniski ekonomiskais pamatojums gāzes ierīkošanai izstrādāts nedaudz citādākā šķērsgriezumā, kā to gribētu ministrija – nav pētīta pilsētas attīstības perspektīva, paredzamā gāzes izmantošana mājsaimniecībās, uzņēmējdarbībā. Pētījumā analizēts apkures tarifs, izmantojot gāzi un šķeldu, un norādīts, ka 2029. gadā šī maksa varētu izlīdzināties. Tomēr šajā brīdī pats svarīgākais ir sagaidīt Ekonomikas ministrijas gala slēdzienu par šī projekta lietderību.

Rezervē zemes

Tā kā a/s «Latvijas gāze» uzsākusi aktivitātes mūsu rajona pagastos, sazinājāmies ar uzņēmuma speciālisti Ināru Laubi un vaicājām, vai projekta īstenošana jau sākusies.

I. Laube pastāstīja, ka atbilstoši Ventspils Reģionālās vides pārvaldes izsniegtajiem noteikumiem pašvaldībām jāpublisko informācija, kas saistīta ar zemes izmantošanu domājamo trašu ierīkošanai. Pilsētā šādas darbības nav uzsāktas, jo tīklus domāts ierīkot pa ielām, kas pieder pašvaldībai.

Viņasprāt, reģiona attīstībai gāzes ierīkošana būtu perspektīvs projekts. No pirmās kārtas darbu kopējām izmaksām – 5,5 miljoniem latu – apmēram 40% varētu segt «Latvijas gāze», taču nepieciešams arī valsts ieguldījums.

Vaicāta, kāds varētu būt nākamais solis šī projekta īstenošanā, I. Laube skaidroja, ka Ekonomikas ministrijas darba grupai jānāk klajā ar gala ziņojumu un tad pašvaldībai jāvēršas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un jāmeklē finansiāla atbalsta iespējas.