19. martā Tukuma 3. vidusskolā norisinājās seminārs – debates starp Tukuma 3. vidusskolas un Lestenes pamatskolas audzēkņiem par tēmu «Internets – draugs vai ienaidnieks?» Skolēni uzklausīja informāciju par iespējamajiem draudiem internetā – emocionālo ietekmēšanu, datu ļaunprātīgu izmantošanu, naida kurināšanu, rasismu, vardarbību, bērnu pornogrāfiju, pedofiliju, kā arī paši iesaistījās diskusijās.

Kā atzina semināra vadītāja, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta speciāliste Ieva Šņickovska, tikšanās mērķis ir noskaidrot, kādus draudus rada internets un kādas ir ar to saistītās foršās lietas. Turklāt galvenais, lai iespējamos draudus nosauktu paši 8. un 9. klašu skolēni, kas aktīvi publiskajā telpā darbojas. Tāpat jāzina, ko darīt, lai internets lietošana būtu droša.

I. Šņickovska stāstīja, ka pavisam Latvijā šajā Eiropas Kopienas projektā iesaistījušas 160 skolas, Tukuma rajonā atsaucību izrādīja vien divas – Tukuma 3. vidusskola un Lestenes pamatskola.

Čatošana

I. Šņickovska atzina, – tā kā e-pastu pamazām nomaina čatošana, jāņem vērā arī daži riski, kas ar to saistās. Ir jāzina, ar ko čato, jo cilvēks var uzdoties par kādu citu, nedrīkst atklāt personīgu informāciju par sevi – mājas adresi, telefonu, vārdu un uzvārdu. Piesardzība jāievēro, atstāstot dažādus notikumus, draugu uzticētos noslēpumus, jo tīklā var gadīties cilvēki ar krāpnieciskiem, izmantojošiem nolūkiem.

Sarunā ar bērniem noskaidrojās, ka daži internetā arī iepazinušies. Piemēram, kāda meitene atzina, ka pat pēc gadu ilgas sarakstes, tiekoties klātienē, izrādījies, ka cilvēks par sevi nebūt nav stāstījis visu patiesību. Semināra vadītāja iesaka, – ja kāds izvēlas tikties ar interneta draugu vai draudzeni klātienē, vislabāk to darīt kāda cita drauga klātbūtnē un noteikti sabiedriskā, nevis nomaļā vietā.

Vai tavs profils internetā ir drošs?

Gandrīz visi klātesošie atzina, ka reģistrējušies kādā interneta portālā. I. Šņickovska ieteica – pirms izveidot savu profilu kādā portālā, jāzina, kāpēc tas tiek darīts. Protams, jāzina arī, ko šis portāls piedāvā – aktivitātes, nosacījumus -, un tikai tad lemt, vai reģistrēties.

Pirms reģistrēšanās jāizlasa noteiktumi, jo daudzi portāli neuzņemas atbildību, par tajos ievietoto informāciju. Noteikti jāpadomā, kāda informācija tiek izvietota, jo pirmais iespaids būs svarīgākais un noteiks, kas jūsu profilu apmeklēs. Galvenais, lai netiktu izvietoti personīgie dati, piemēram, mājas adrese, tālruņa numurs. Tiesa, diezgan daudzi skolēni bija internetā ievietojuši tālruņa numuru, arī adresi.

Tāpat rūpīgi jāizvēlas fotogrāfija. Katru dienu projekts «Hotline» saņem lūgumus izņemt dažādas jauniešu atkailinātas bildes no portāliem, ko, piemēram, noteikti dara draugiem.lv. Jo tieši tas, kāda fotogrāfija tiks ielikta profilā, noteiks, kādi cilvēki jūs skatīsies un jums rakstīs. Jādomā arī par to, kādas bildes ievieto savā albumā. Piemēram, ja drauga bildes neizskatās pārāk labi, tad jāpajautā, vai viņš gribētu, lai viņa fotogrāfiju redz svešie; ja kāda bilde pašam šķiet smieklīga, tad citam tā var šķist aizvainojoša. Rūpīgi jāpārdomā, vai albumā jāliek bildes, par kuru eksistenci nezina ne jūsu draugi, ne ģimenes locekļi.

Uzmanīgi ar parolēm

Vairums jauniešu atzina, ka internetu lieto mājās, taču bija arī tādi, kas to dara skolā, pie draugiem vai citur. Daudzi izveidojuši savus profilus, ielogojas ar parolēm. Tiesa, izmantojot svešu datoru, svarīgi atcerēties, ka datori mēdz atcerēties lietotāja paroli, tā ka nevar būt drošs, vai kāds cits nepiekļūst šai informācijai un to neizmanto.

I. Šņickovska atzina, ka daudzi meklē palīdzību gadījumos, kad paroles nozagtas un kāds cits izmantojis viņa personīgo informāciju.

Informācija internetā – publiska

Jebkura informācija, kas tiek atspoguļota internetā, ir publiska. Piemēram, google.lv var atrast ne tikai ļoti personīgus datus par cilvēku, bet arī fotogrāfijas. Tādējādi pavisam citam mērķim ielikta informācija nonākusi publiskajā telpā. Publisks ir arī jebkurš interneta komentārs. Tāpēc arvien vairāk tiek runāts par tīmekļa ētiku, jo, izmantojot iespēju brīvi izteikties, ļoti bieži publiskajā telpā nonāk aizkaroša informācija. Lai arī šķiet, ka par šādu rīcību nesoda, reāli var atrast, kurš šādu komentāru sniedzis. Piemēram, Ziemeļvalstu ģimnāzijā notikušajā gadījumā, kad klasesbiedri internetā bija izteikuši aizkarošus izteikumus par savu klasesbiedreni, šī rīcība nāca gaismā. Līdzīgā kārtā tika atrasts komentārs, kas saturēja informāciju par kādu noziegumu – cilvēks, kurš nejauši kļuva par bankas filiāles aplaupīšanas liecinieku, par to neziņoja policijai, bet gan rakstīja interneta komentāros. Jau nākamajā dienā viņam bija jāsniedz liecība, jo viņa izteikumus un datora IP adresi policija noskaidroja pavisam drīz.

Ko var un ko nevajag darīt internetā?

Tukuma 3. vidusskolas komanda, kas izlozes ceļā kļuva par komandu «Interneta labvēļi», savā prezentācijā minēja, kā var izmantot internetu noderīgiem mērķiem.

Tātad internetā var iepirkties, izlasīt ziņas, mācīties, meklēt darbu, pelnīt naudu, sazināties ar draugiem, spēlēt spēles, tulkot, lasīt grāmatas, iepazīties, samaksāt rēķinus, lejuplādēt failus, skatīties filmas, skatīties videoklipus, klausīties mūziku, iegādāties biļetes utt.

Lestenes pamatskolas audzēkņi kā «Interneta ienaidnieki» norādīja riskus, briesmas, kas var draudēt internetā, – pornogrāfiska informācija, atkarība, naudas zaudējums, izmantojot maksas pakalpojumus, mudinājums uz vardarbību, mazkustīgs dzīvesveids, pareizrakstības problēmas, depresija, attālināšanās no ģimenes, saskarsmes trūkums utt.

Jaunieši un viņu atbalstītāji iesaistījās dažādos konkursos, krustvārdu mīklu risināšanā un diskusijās par to, kāda ir ģimenes loma bērna brīvā laika pavadīšanā un kurš atbildīgs, ja pusaudzis garas stundas pavada pie datora; kāda atbildība jāuzņemas par interneta lietošanu, kādas autortiesības jāievēro utt.

Plašāka informācija par drošu interneta lietošanu pieejama mājas lapās: www.drossinternets.lv; www.netsafe.lv, www.saferinternet.org.