Sakaru operatora SIA "Lattelecom" valstij piederošās kapitāla daļas tiks pārdotas izsolē. To šodien intervijā Latvijas neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC).

Viņš norādīja, ka tās summas, kas tiek piedāvātas par "Lattelecom" ir labs pamats izsoles sākumcenai. Taču tieši izsole ir īstais kritērijs, lai pateiktu cik kompānija ir vērta.

Kā ziņots, Godmanis šodien vienlaikus tiksies ar ASV investīciju kompānijas "Blackstone Group" ("Blackstone") un skandināvu koncerna "TeliaSonera" pārstāvjiem, lai runātu par "Lattelecom" privatizāciju.

Tikšanās paredzēta plkst.12, tajā piedalīsies ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Izstrādāts jauns telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Lattelecom" novērtējums, un tajā ir pieaugusi uzņēmuma vērtība. Tomēr sīkāki komentāri no valdības pārstāvju puses netiek sniegti.

Kā iepriekš ziņoja laikraksts "Diena", novembra beigās tika saņemti auditoru veiktie SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom" novērtējumi. Atbilstoši tiem vidējā 100% LMT vērtība ir 668 miljoni latu, bet 100% "Lattelecom" bez 23% LMT daļu – 260 miljoni latu.

Kā savā blogā biznesa informācijas resursā "Nozare.lv" raksta žurnālists Juris Kaža, "TeliaSonera" šodien "liks kārtis galdā" ar rakstisku piedāvājumu pirkt gan "Lattelecom", gan atlikušās valsts daļas LMT.

To Stokholmā žurnālistiem paziņoja "TeliaSonera" mobilo sakaru struktūrvienības "TeliaSonera Mobility" prezidents Kenets Karlbergs, kurš ar šiem jautājumiem nodarbojies vairākus gadus, kamēr zviedru koncerns vēl darbojās pēc reģionāla organizatoriska iedalījuma.

Karlbergs tikšanās laikā atklās cenu, ko "TeliaSonera" ir ar mieru maksāt par abām kompānijām. To viņš žurnālistiem Stokholmā atteicās nosaukt. Taču, pēc neoficiālas informācijas, summa par 51% "Lattelecom", kam pieder 23% LMT daļu, un 28% LMT daļu, kas vēl pieder valstij, varētu krietni pārsniegt 500 miljonus latu.

Karlbergs uzsvēra, ka galvenais telekomunikāciju izdzīvošanas un konkurētspējas ierocis ir tā saucamās mērogekonomikas (economies of scale) priekšrocības, liekot saprast, ka "Lattelecom" nekad nevarēs rēķināt savas investīcijas un iepirkumus uz tikpat lielas un izkliedētas aptuveni 110 miljonu klientu bāzes kā "TeliaSonera" koncerns. "Lattelecom" ir aptuveni 608 000 klientu.

"TeliaSonera" pārstāvis arī sacīja, ka, viņaprāt, nav neviena liela Eiropas operatora, kam nopietni interesētu ienākt Baltijas reģionā, drīzāk vairāki to ir pametuši, pārdodot savus meitasuzņēmumus skandināvu kompānijām. Kā piemēru viņš minēja globālo mobilo sakaru gigantu "Vodafone", kas savu meitasuzņēmumu Zviedrijā pārdeva norvēģu "Telenor". Savukārt ar Franciju saistītais mobilo sakaru operators "Orange" atstāja Dānijas tirgu.

Karlbergs pauda skepsi par to, vai vispār kāds operators piedalītos "Lattelecom" kā fiksētā tīkla operatora izsolē.

Viņš nekomentēja informāciju, ka it kā ar Krievijas oligarhiem un krievu telekomunikāciju biznesu saistītā investīciju kompānija "Altimo" būtu interesējusies iegādāties "TeliaSonera" akcijas. Šādi apgalvojumi vairākkārt parādījušies zviedru presē. Iegūstot ietekmi "TeliaSonera", krievu vai kāds cits liels investors arī netieši iegūtu ietekmi tā meitas uzņēmumos un saistītos uzņēmumos, tostarp LMT un "Lattelecom".

Iepriekš Godmaņa un "TeliaSonera" pārstāvju tikšanās laikā netika panākta vienošanās par sakaru operatora privatizācijas modeli. "TeliaSonera" joprojām vēlas iegūt kontroli gan "Lattelecom", gan LMT.

Karlbergs iepriekš apliecināja, ka "TeliaSonera" šajā darījumā ir gatava maksāt par 70 miljoniem latu vairāk, nekā paredzēja "Lattelecom" izpilddirektora Nila Melngaiļa un ASV investīciju kompānijas "Blackstone" piedāvājums, kas bija ap 440 miljoniem latu. Līdz ar to kopējais piedāvājums varētu sasniegt pusmiljardu latu.

Godmanis uzsvēra, ka valdība neatkāpjas no uzstādījuma, ka 51% "Lattelecom" daļu jāpārdod izsolē Eiropas Savienības kompānijai ar labu reputāciju, un nevēlas abu telekomunikāciju operatoru nonākšanu viena īpašnieka rokās.

Kā ziņots, 21.janvārī Godmanis tikās ar Melngaili, lai pārrunātu uzņēmuma tālākās privatizācijas procesu. Tikšanās laikā panākta vienošanās turpināt sarunas par "Lattelecom" kapitāla daļu pārdošanu, piesaistot ASV investīciju kompāniju "Blackstone".

Paredzēts, ka otram "Lattelecom" akcionāram – "TeliaSonera" – tiks piedāvāts iegādāties valstij piederošās LMT kapitāla daļas. Līdz ar to "TeliaSonera" būs jāatsakās no tiesībām uz 49% "Lattelecom" daļu. Ja šīs kapitāldaļas iegūs "Lattelecom" vadība un "Blackstone", valdība neiebildīs.

"TeliaSonera" tam piederošo "Lattelecom" akciju pārdošana kādam konkrētam pircējam būs jāsaskaņo ar valdību, norādīja Godmanis.

Savukārt valstij būs tiesības tai piederošo 51% "Lattelecom" kapitāldaļu pārdot izsolē ar pretendentu atlasi un saskaņošanu ar otru īpašnieku.

Godmanis uzsvēra, ka, realizējot izsoli, noteikti tiks izvirzīti vairāki nosacījumi – nākamajam "Lattelecom" īpašniekiem jābūt no Eiropas Ekonomiskās zonas, ar labu reputāciju un pieredzi telekomunikāciju tirgū.

Netiek noliegta iespēja, ka šīs kapitāldaļas varēs iegādāties arī Melngailis un "Blackstone", tādējādi iegūstot kontroli pār visu uzņēmumu.

Kā vēl viens svarīgs nosacījums no valdības puses "Lattelecom" akciju pircējiem tiks izvirzīta biznesa plāna izstrāde, kas būs jāvērtē atzītiem auditoriem un jāskata valdības sēdē. Premjers uzvēra, ka valdībai būs jābūt pārliecībai, ka uzņēmums turpinās attīstīties.

Latvijas valstij pieder 51% "Lattelecom" kapitāldaļu, bet "TeliaSonera" īpašumā ir 49% uzņēmuma. Valstij pieder arī 28% LMT kapitāla daļu, "TeliaSonera" – 49% daļu, bet "Lattelecom" – 23% LMT daļu.

Melngailis piesaistījis "Blackstone", lai izpirktu "Lattelecom" no valsts un "TeliaSonera". Tomēr pagājušā gada 18.decembrī Aigara Kalvīša (TP) valdība nepagarināja 20.augustā starp Melngaili, Latvijas valsti un "TeliaSonera" noslēgto nodomu protokolu, kas paredzēja darījumu pabeigt līdz gada beigām un ieskaitīt naudu valsts budžetā.