ES ministri Gruzijā meklēs risinājumu Tbilisi un Maskavas nesaskaņām
Gruzijā pirmdien ieradīsies Eiropas Savienības (ES) piecu valstu ārlietu ministri, lai meklētu risinājumu Tbilisi un Krievijas nesaskaņās.
"Mēs dodamies uz Gruziju, lai paustu savu solidaritāti Gruzijai un ES solidaritāti attiecībā uz Gruzijas teritoriālo vienotību," žurnālistiem Viļņā sacīja Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts pirms došanās uz Gruziju.
Svētdien Viļņā Bilts, ES prezidējošās valsts Slovēnijas ārlietu ministrs Dimitrijs Rupels, Polijas ministrs Radoslavs Sikorskis un Lietuvas ārlietu ministrs Petrs Vaitekūns panāca vienošanos par Lietuvas veto atcelšanu Krievijas un ES stratēģisko partnerattiecību uzsākšanai.
Polijas, Zviedrijas, Lietuvas un Slovēnijas ārlietu ministri pirmdien dodas uz Gruziju, kur viņiem pievienosies Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), lai meklētu iespējas, kā atrisināt Krievijas un Gruzijas nesaskaņas.
Rupels sacīja, ka viņš vēlas noskaidrot, cik lielas nesaskaņas valda Gruzijas un Krievijas starpā, kas izskatās uz sadursmes ceļa sakarā ar Maskavas aktivitātēm Gruzijas separātiskajos reģionos Abhāzijā un Dienvidosetijā.
Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili pagājušajā nedēļā atkāroti norādīja, ka Maskava un Tbilisi ir uz kara robežas.
Krievija pēdējo mēnešu laikā pastiprina kontroli Abhāzijā un izveido tiešus sakarus ar separātistu varasiestādēm, tādējādi apšaubot šajā teritorijā Gruzijas jurisdikciju.
Dienvidosetija un Abhāzija atdalījās no Gruzijas deviņdesmito gadu sākuma konfliktos – tajos gāja bojā tūkstošiem cilvēku, bet simtiem tūkstoši gruzīnu separātistu pārņemtajos reģionos bija spiesti pamest savus mājokļus.
Abi reģioni vēlas, lai tiktu starptautiski atzīta to pašpasludinātā neatkarība, kā precedentu minot Kosovas atdalīšanos no Serbijas.
Abhāzija un Dienvidosetija faktiski ir neatkarīgas, taču neviena valsts, arī Krievija, tās nav atzinusi, kaut gan Maskava šajos reģionos ir dislocējusi miera uzturētājus un piešķīrusi pilsonību daudziem to iedzīvotājiem.
Krievijas nu jau bijušais prezidents Vladimirs Putins 16.aprīlī deva rīkojumu valdībai veidot ciešākas saites ar separātiskajiem Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem, izraisot starptautisku nosodījumu un sašutumu Tbilisi.
Krievija 4.maijā Abhāzijā izvietoja armijas papildspēkus – aptuveni 500 karavīru, izraisot Tbilisi sašutumu un plašu starptautisko nosodījumu. Vienlaikus pastiprinās bažas, ka saspīlējums Tbilisi un Maskavas attiecībās var pāraugt atklātā bruņotā konfliktā.
Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas ziņoto, patlaban Abhāzijā ir atrodas 2542 Krievijas karavīri.
Gruzija pagājušajā nedēļā izteicās, ka tā vēlas ES miera uzturētāju izvietošanu Abhāzijā.
Atbildot uz Krievijas plāniem stiprināt attiecības ar Abhāziju un Dienvidosetiju, Gruzija bloķējusi sarunas par Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).
Lai PTO uzņemtu jaunu valsti, tas jāatbalsta vienbalsīgi visai pašreizējai organizācijas 151 dalībvalstij.
Krievija PTO tiecas iestāties kopš deviņdesmito gadu sākuma un cer pievienoties organizācijai līdz šā gada beigām.












Add comment