Lietuva visdrīzāk līdz mēneša beigām atcels savu veto Eiropas Savienības un Krievijas stratēģisko partnerattiecību uzsākšanai, pavēstīja sarunām tuvs poļu diplomāts.

Lietuva ES ārlietu ministru sanāksmē aprīlī nobloķēja vienošanos par mandātu sarunām ar Krieviju par stratēģisko partnerattiecību līgumu, pieprasot garantijas attiecībā uz enerģētisko drošību un Krievijas politiku citos jautājumos.

Lietuva pieprasīja, lai sadarbības līgumā būtu iekļauti jautājumi par Krievijas bloķētā naftasvada "Družba" darbības atsākšanu, enerģētikas hartas principi, iesaldētie konflikti Gruzijā un Moldovā, sadarbība ar Krieviju tiesiskās palīdzības jomā, kā arī Krievijas divpusējo un starptautisko saistību izpilde.

Diplomātiskie avoti norādījuši, ka Lietuva nebūt nevēlas pilnīgi bloķēt sarunas, vienīgi panākt, lai tiek izskatītas tās iesniegtās deklarācijas par četriem minētajiem jautājumiem.

Poļu diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms, sacīja, ka Lietuva sākusi izrādīt piekāpšanos un sagaidāms, ka ES ārlietu ministri 28.-29.maijā varētu panākt vienošanos par mandātu sarunu uzsākšanai.

Šāds lēmums dotu iespēju Eiropas Komisijai sākt sarunas ar Krievijas valdību par politisku darījumu, kas aptvertu sadarbību un konsultācijas par plašu jautājumu loku, sākot no enerģētikas un drošības politikas līdz izglītībai un zinātniskiem pētījumiem.

Krievijas un ES attiecības pašlaik regulē Partnerības un sadarbības līgums (PCA), kas tika parakstīts ar Borisa Jeļcina valdību 1997.gadā un kura termiņš ir desmit gadi.

Kopš PCA parakstīšanas Krievija ir kļuvusi daudz uzstājīgāka jautājumos par savām šķietamajām tiesībām Eiropā, bet ES ir paplašinājusies, uzņemot desmit jaunas dalībvalstis no bijušā komunistiskā bloka.

Abas puses uzskata, ka ir laiks slēgt jaunu līgumu, kas labāk atspoguļotu to pašreizējās nostājas un prioritātes. Tomēr Eiropas Savienība sadūrusies ar grūtībām centienos panākt vienošanos par sarunu sākšanu.