Dienvidamerikas prezidenti 7. martā vienojās mierīgā ceļā atrisināt krīzi, ko izraisīja Kolumbijas armijas uzbrukums kaujiniekiem Ekvadorā. Pēc emocionālām debatēm Kolumbijas, Venecuēlas un Ekvadoras prezidenti tiešraidē televīzijā sarokojās un līdz ar citiem Latīņamerikas prezidentiem parakstīja deklarāciju, solot kopīgi strādāt, lai mierīgā ceļā atrisinātu radušos krīzi.

Pēc sanāksmes izplatītā paziņojumā teikts, ka Kolumbijas prezidents Alvaro Uribe atvainojas par reidu Ekvadorā, kurā tika nogalināti 25 cilvēki, un sola nepārkāpt citas nācijas suverenitāti. Taču deklarācijā visas Latīņamerikas valsts apņemas cīnīties ar dažādiem grupējumiem, kas rada draudus nacionālajai stabilitātei.

"Ar solījumu nekad vairs neuzbrukt kaimiņvalstij un atvainojoties, mēs varam uzskatīt, ka šis ļoti nopietnais incidents ir atrisināts. Dievs svētī Ekvadoru, Dievs svētī Latīņameriku," sacīja Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea, pēc tam sarokojoties ar Kolumbijas prezidentu.

Uribe pēc tam sarokojās ar Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu, kas konfliktā atbalstīja Ekvadoru.

Dominikanas Republikā rīkotais samits 7. martā gan aizsākās vētraini, Korrea un Uribem apmainoties ar savstarpējām apsūdzībām.

ASV atbalstītais Kolumbijas līderis atkārtoja apsūdzības, ka 1. martā veiktais reids Ekvadorā devis pierādījumus Korrea saistībai ar marksistu nemierniekiem.

Uribe atzina, ka Bogota neinformēja Ekvadoru par gaidāmo reidu, taču paziņoja, ka slepenības iemesls bijusi Ekvadoras atteikšanās sadarboties cīņā pret Kolumbijas revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem (FARC). Kolumbijas spēku reidā tika nogalināts FARC otrais augstākais līderis Rauls Rejess.

Pēc reida abas valstis sarāva diplomātiskās attiecības un savilka spēkus uz robežas. Arī Venecuēla, apsūdzot ASV par konflikta izraisīšanu, nosūtīja papildspēkus uz robežas ar Kolumbiju. Krīze paplašinājās ceturtdien, kad Nikaragva pievienojās Ekvadorai un Venecuēlai, saraujot attiecības ar Kolumbiju.

Konfliktējošo pušu piektdien panāktā vienošanās ir liela uzvara Latīņamerikai, kuras valdības iesaistījās krīzes risināšanā un izmantoja agrāk ieplānoto samitu, lai piespiestu puses sākt sarunas.

Samita rīkotājs, Dominikanas prezidents Leonels Fernandess pārliecināja konfliktējošo valstu līderus sarokoties, lai simboliski demonstrētu salabšanu.