Beļģijas politiskā krīze piektdien vēl vairāk padziļinājās, flāmu likumdevējiem nobalsojot konfliktus raisošajā jautājumā par franciski runājošo beļģu vēlēšanu tiesībām un tādējādi dodot kārtējo triecienu trauslajai valdības koalīcijai.

Flāmu likumdevējiem izdevās panākt to, ka strīdīgais jautājums tiek iekļauts balsošanas dienaskārtībā, taču frankofonu deputāti šādu rīcību uzskata par tiešu uzbrukumu viņu interesēm.

Tomēr franciski runājošo partiju pārstāvji jau piektdien var ierosināt interešu konflikta procedūru, ar kuras palīdzību jebkurš balsojums tiek bloķēts uz 120 dienām.

Flāmu deputātu balsojums notika, neskatoties uz premjerministra Īvs Leterma pēdējo dienu centieniem panākt kompromisu sarunu ceļā, lai glābtu savu valdību, kas pie varas atradusies knapi divus mēnešus.

Šis jautājums ir viens no daudzajiem, kurš izraisīja gandrīz nepārvaramas domstarpības franciski un flāmu valodā runājošo politiķu starpā to deviņu mēnešu laikā, kamēr Leterms pēc uzvaras pagājušā gada jūnija vēlēšanās centās izveidot koalīcijas valdību.

Flāmu partijas vēlas atcelt normas, kas franciski runājošajiem vēlētājiem flāmu priekšpilsētās ļauj balsot kaimiņos esošajā Briselē, kur frankofoni ir vairākumā.

Pēdējo sešu mēnešu laikā partijām, kas pārstāv valoņus, izdevies bloķēt flāmu ierosinājumu grozīt likumu, pateicoties īpašai juridiskai procedūrai, kuras darbības termiņš beidzās aprīļa beigās.

Beļģijas politikai jau sen raksturīga dziļa plaisa starp flāmiem, kas veido aptuveni 60% no valsts iedzīvotāju kopskaita, un valoņiem.

Relatīvi bagātākais Flandrijas reģions vēlas iegūt plašāku autonomiju, jo uzskata, ka spiests subsidēt Valoniju, kuras ekonomika stagnē. Flāmu dzimtā valoda ir holandiešu, bet valoņu – franču.