Sākusies parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē, kas situācijās, kad Saeima ir pilnībā zaudējusi vēlētāju uzticību, ļaus tautai atlaist Saeimu un sarīkot jaunas vēlēšanas. Sagatavotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79. pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.

9. Saeimas deputāts («Jaunais laiks») Ainars Latkovskis norāda:
"Pati šāda ideja nav nekas jauns un sekmīgi virzījās cauri Saeimai vēl 1934. gadā. Tā būtu pieņemta trešajā lasījumā, ja vien 1934. gada 15. maijā Latvijā nenotiktu valsts apvērsums.
Svarīgi arī, ka sabiedriskās domas aptaujas 2007. gada nogalē liecināja, ka 60% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas. Pēdējā laikā esam piedzīvojuši daudzu tūkstošu protesta akcijas pie Saeimas un Doma laukumā ar saukļiem «Atlaist Saeimu» un «Nost ar Kalvīti», ko izraisījuši neskaitāmie skandāli – digitalizācija, Jūrmalgeita, "pozitīvisma" kampaņas, Lemberga stipendiāti, apšaubāmie drošības likumu grozījumi, skandāli tieslietu sistēmā, utt., palielinot jau tā milzīgo plaisu starp sabiedrību un valdošās koalīcijas politiķiem.
Diemžēl visas šīs akcijas beidzās vienīgi ar esošā valdības sastāva kosmētisko remontu, kurš turpina iepriekšējo prettautisko politiku, un politiskā krīze tikai padziļinās. Šādā situācijā ārkārtas vēlēšanas var kalpot kā krīzes risinājums, nodrošinot jauno Saeimu un valdību ar uzticības kredītu, kas ir ļoti nepieciešams valsts ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Sevi diskreditējušais Saeimas vairākums un valdība nespēj panākt sabiedrības atbalstu ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanai, bet tas nozīmē, ka šāda vara ir daudz lielāks nestabilitātes avots nekā ārkārtas vēlēšanas.
Vienīgais, kuram Latvijā šobrīd ir tiesības atlaist Saeimu, ir Valsts prezidents, taču ar piebildi, ka pēc tam, kad Prezidents paziņojis par parlamenta atlaišanu, rīkojams referendums. Ja tautas nobalsošanā netiek savākts nepieciešamais balsu skaits (puse un viena balss no visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem), Saeima turpina strādāt, bet Valsts prezidents zaudē amatu. Ja šajā atbildīgajā amatā atrodas neizlēmīgs cilvēks, kurš pats ir uzticību zaudējušās sistēmas virzīts, šāds lēmums, protams, netiks pieņemts.
Tomēr Satversme nosaka, ka Latvijā vara pieder tautai; ja tauta ievēl Saeimu, tautai arī jābūt iespējas pieprasīt tās atlaišanu. Minēto Satversmes grozījumu mērķis nav panākt tieši šīs Saeimas atlaišanu, bet gan atgādināt, ka Latvijā vara pieder tautai, nevis politiskajām partijām. Šāds Saeimas kontroles mehānisms būs papildus garantija gan vēlēšanu kampaņu likumībai, gan Saeimas darba kvalitātei. Jau šī brīža situācijā likumdevējam būtu jāgroza Satversme, lai ļautu tautai rosināt parlamenta atlaišanu. Tas ļautu ietaupīt līdzekļus, kas būs nepieciešami referenduma rīkošanai par Satversmes grozījumiem, tomēr tas, protams, darīts netiek, tādēļ arī jāsper šāds solis – jābalso referendumā par grozījumiem Satversmē.
Pēc būtības saujiņa politikāņu ir nozaguši sabiedrībai tiesības kontrolēt savu kalpu darbu. Tādēļ arī visiem, kas uzskata sevi par cilvēkiem, kuri vēl labu Latvijai un cer uz gaišāku nākotni, būtu jāparakstās par referenduma sarīkošanu un pēc tam jāpiedalās tajā. Šādi vēlētāji atgādinās politiķiem un visiem, kas uzskata sevi par vienlīdzīgākiem nekā pārējie, ka šajā valstī augstākais lēmējs ir tauta. Parakstieties, nobalsojiet, un atgūstiet savas nozagtās tiesības!"