Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 5.martā, nolēma Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā virzīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas izstrādāti ar mērķi mazināt alkohola pieejamību un patēriņu bērnu un jauniešu vidū.

Izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz atbildību nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Par to varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem, par atkārtotu pārkāpumu sods būs lielāks. Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas paustos apsvērumus, ka starpniecības faktu būtu ļoti grūti konstatēt, no likumprojekta tiks svītrota norma, kas paredzēja atbildību nepilngadīgajam par pilngadīgas personas kā starpnieka izmantošanu alkohola pirkšanā.

Tāpat deputāti nolēma no likumprojekta izslēgt pantu, kas paredzēja ieviest atbildību par alkohola lietošanu izglītības iestādēs vai dienesta viesnīcās. Jau patlaban likums nosaka atbildību par apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, kā arī sodu nepilngadīgajiem par alkohola lietošanu.

Lai efektīvāk cīnītos ar nelegālā alkohola tirdzniecību, likumprojekts paredz atbildību nekustamā vai kustamā īpašuma īpašniekam (valdītājam), ja viņa telpās notiek darbības ar nelikumīgu alkoholu. Pirmajā reizē pēc fakta konstatēšanas paredzēts brīdinājums, bet, ja situācija nebūs novērsta, paredzēta atbildība fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, savukārt juridiskajām personām – no 1000 līdz 5000 latiem. Patlaban atbildība noteikta par telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai vai realizācijai, un praksē ir grūti pierādīt faktu, ka telpas tiek nodotas ar šādu mērķi.

Tāpat paredzēts pastiprināt sankciju par atkārtotu nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā un novešanu līdz dzēruma stāvoklim.

Grozījumos paredzēta arī atbildība par alkohola iegādāšanos personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem, ja iegādes brīdī tās neuzrāda personu apliecinošu dokumentu. Par to varēs piemērot brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem. Likumprojekta autori norāda, ka šai normai ir preventīvs raksturs, lai veicinātu, ka pircēji šajā vecumā uzrāda dokumentus. Deputāti pēc diskusijām nolēma nemainīt arī likumprojekta pantu, kas paredz atbildību par alkohola pārdošanu personai no 18 līdz 25 gadiem, ja pircējs neuzrāda personu apliecinošu dokumentu.

APK grozījumi saistīti ar Saeimā 14.februārī otrajā lasījumā jau pieņemtajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas cita starpā paredz pienākumu tirdzniecības vietās alkoholu pārdot atsevišķā nodaļā, alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem pienākumu bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī aizliegumu tirgot alkoholu valsts un pašvaldību iestāžu telpās.

Likumu grozījumi pēc Latvijas Ārstu biedrības iniciatīvas izstrādāti Saeimas komisiju izveidotā darba grupā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedra Arvila Ašeradena vadībā.

Latvija atrodas starp tām Eiropas valstīm, kur alkohola patēriņš jauniešu vidū ir viens no augstākajiem, alkohola pieejamība vērtējama kā augsta un pēdējo piecu gadu laikā situācija nav būtiski uzlabojusies.