Nākamnedēļ tā sauktajā lielajā otrdienā, 5.februārī, gandrīz pusē no ASV štatiem notiek priekšvēlēšanas pirms 4.novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, un var izrādīties, ka ar to pretendentu kampaņas faktiski būs noslēgušās.

Vadošais pretendents uz startu ASV prezidenta vēlēšanās no Republikāņu partijas Džons Makeins pirms izšķirošās cīņas piektdien centās pārliecināt skeptiski noskaņotos konservatīvos.

"Mēs vēlamies, lai visi būtu uz klāja. Mēs gribam pilnīgi vienotu partiju," uzsvēra Arizonas senators, kura pozīcijas nostiprinājis daudzu ietekmīgu personu un mediju, tai skaitā laikraksta "Los Angeles Times" izteiktais atbalsts.

Viņš noraidīja sava sāncenša Mita Romnija kritiku par nespēju piesaistīt konservatīvi noskaņotos republikāņu atbalstītājus. Savukārt runājot par demokrātu kandidātiem, Makeins norādīja, ka gan Barakam Obamam, gan Hilarijai Klintonei trūkst pieredzes, lai ieņemtu prezidenta krēslu.

5.februāris ir svarīgākā priekšvēlēšanu diena, jo tad par republikāņu un demokrātu iespējamajiem kandidātiem novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās izšķirsies 24 štatu vēlētāji. Nekad iepriekš priekšvēlēšanas vienlaikus nav notikušas tik daudz pavalstīs.

Otrdienas balsojums var būt izšķirošs, jo priekšvēlēšanas notiek arī Kalifornijā un Ņujorkā, kurām ir vislielākais delegātu skaits, kas gada otrajā pusē paredzētajos partiju nacionālajos konventos balsos par demokrātu un republikāņu kandidātu 4.novembra vēlēšanām.

Atbildot uz jautājumu, vai pēc otrdienas balsojuma priekšvēlēšanu cīņa faktiski būs noslēgusies, Makeins atbildēja, ka lūdzis providences iejaukšanos.

"Pamatojoties uz to, ko redzam aptaujās, es domāju – pastāv ļoti liela iespēja, ka otrdien tas beigsies. Taču domāju, ka joprojām ir daudz neizlēmušo vēlētāju. Tomēr ceru. (..) Jo ātrāk mēs to paveiksim, jo drīzāk varēšu ķerties pie partijas apvienošanas," uzsvēra Makeins.

Vēlāk uzstājoties Republikāņu partijas rīkoto Linkolna dienas vakariņu laikā vienā no Čikāgas priekšpilsētām, Arizonas senators šķita vairāk pārliecināts: "Domāju, mēs spējam to pabeigt nākamajā otrdienā."

Panākumi lielajā otrdienā Makeinam teorētiski var nodrošināt visu nacionālajam konventam nepieciešamo delegātu skaitu. Lai republikāņu kandidāts tiktu izvirzīts startam prezidenta vēlēšanās, viņam jāiegūst vismaz 1191 delegāta atbalsts. Otrdien notiks cīņa par 1108 delegātu balsīm. Pašlaik Vjetnamas kara veterāns, kurš savas līdera pozīcijas nostiprināja ar uzvaru Floridā, jau nodrošinājis 93 delegātu balsis, kamēr viņa sāncensis – tikai 59.

Savukārt vājš sniegums var pielikt punktu trešā republikāņu kandidāta Maika Hakabī kampaņai.

Bijušais Arkanzasas gubernators visus pārsteidza 3.janvārī, uzvarot pirmajā priekšvēlēšanu cīņā Aiovā, taču vēlāk nespēja noturēt tempu un nav guvis uzvaru nevienā citā pavalstī.

Tajā pašā laikā Romnijs izvairījās izteikt jebkādas prognozes, jo iepriekš bieži izrādījies, ka viņš kļūdījies.

"Es patiešām domāju, ka tas būs cauri jau janvāra sākumā," atzina bijušais Masačūsetsas pavalsts gubernators.

Romnijs plāno doties aģitācijas braucienos uz Minesotu, Ilinoisu, Misūri, Tenesī, Džordžiju un Rietumvirdžīniju, izlaižot tādus svarīgus štatus kā Ņujorka un Ņūdžersija.

Tikmēr demokrātu kandidāts Obama arī izpelnījies "Los Angeles Times", kā arī nevalstiskās organizācijas "MoveOn.org" un Starptautiskās pakalpojumu sfērā nodarbināto arodbiedrības Kalifornijas nodaļas atbalstu. Abas organizācijas, kas apvieno gandrīz četrus miljonus cilvēku, var Ilinoisas senatoram sniegt organizatoriskas priekšrocības, lai panāktu savu sāncensi – Ņujorkas senatori Klintoni.

Klintone, uzstājoties Sandjego štata universitātē, turpināja uzbrukumus Obamam jautājumā par vispārējo medicīnisko aprūpi, uzsverot, ka tajā ir vislielākās atšķirības starp abiem demokrātu kandidātiem.

"No visas sirds esmu pārliecināta, ka cilvēkiem ir morālas tiesības uz kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi," sacīja senatore.

Vēlāk, apmeklējot Silīcija ieleju, Klintone savus atbalstītājus aicināja uz nedēļas nogales pasākumiem ņemt līdzi savus mobilos tālruņus, lai aģitētu arī citus kaliforniešus balsot par bijušo pirmo lēdiju.

"Šajā nedēļas nogalē mēs gatavojamies sazvanīt miljonu kaliforniešu," klausītājiem Sanhosē teica Klintone.

Viņas kampaņas štābs norāda, ka aktīvā balsošana pa pastu, liecinot, ka valsts visapdzīvotākajā štatā Klintones priekšvēlēšanu stratēģija devusi labus augļus.

Attiecības abu demokrātu kandidātu starpā kļūst arvien naidīgākas. Klintone, tāpat kā viņas dzīvesbiedrs – bijušais ASV prezidents Bils Klintons -, vienmēr bijusi populāra afroamerikāņu vidū, taču Obama, kas cer kļūt par pirmo melnādaino Baltā nama saimnieku, sācis drupināt šo Ņujorkas senatores atbalsta bāzi.

Obamas pārliecinošā uzvara pagājušajā sestdienā Dienvidkarolīnā galvenokārt skaidrojama tieši ar melnādaino vēlētāju atbalstu.

Aptaujas liecina, ka bijusī pirmā lēdija apsteidz Obamu nacionālajā līmenī, kā arī tādās svarīgās pavalstīs kā Kalifornija, Ņujorka un Ņūdžersija, taču Ilinoisas senatora kampaņa ir veiksmīga daudzos mazākajos štatos, kuros gūtā uzvaru var dot viņam iespēju turpināt sacensību.

Demokrātu kandidātam nepieciešams 2025 nacionālā konventa delegātu atbalsts, un otrdien tiek izcīnītas 2084 delegātu balsis. Pašlaik Klintonei ir jau 256 delegātu atbalsts, kamēr Obama izcīnījis 181 delegāta balsi.

Savā piedurknē trumpja kārti joprojām slēpj bijušais senators Džons Edvardss, kurš pirms izstāšanās no cīņas bija ieguvis 64 delegātu balsis. Tagad viņš tās var atdot jebkuram no diviem atlikušajiem demokrātu pretendentiem.