Demokrātu nacionālās komitejas (DNC) Noteikumu un iekšējo nolikumu komiteja sestdien sanāks uz publisku sēdi, lai pieņemtu galīgo lēmumu par Floridas un Mičiganas pavalstīm, kas pārkāpa partijas statūtus, rīkojot priekšvēlēšanas janvārī – dažas nedēļas agrāk nekā atļauts.

Kad pagājušajā gadā Demokrātu partija balsoja par Floridas un Mičiganas pavalstu izslēgšanu no ASV prezidenta vēlēšanu kandidātu atlases procesa, maz bija tādu, kas iedomājās, ka vēlreiz būs jāatgriežas pie šī jautājuma.

Tagad, kad cīņa starp Baraku Obamu un Hilariju Klintoni kļuvusi par sīvāko partijas pretendentu sacensību nesenajā vēsturē, daži demokrāti sāk bažīties, ka, neatkarīgi no tā, kurš no kandidātiem tiks nominēts, atteikums abiem štatiem atgriezties nacionālajā konventā, novembrī gaidāmajās vēlēšanās izvērtīsies par katastrofu.

Pagājušā gada vasarā Demokrātu partija atņēma Floridai un Mičiganai tiesības nosūtīt savus delegātus uz augustā paredzēto nacionālo konventu, kurā tiks lemts par kandidāta izvirzīšanu prezidenta vēlēšanām. Tādējādi abu štatu priekšvēlēšanu rezultāti faktiski tika anulēti vēl pirms balsojumi bija notikuši.

Taču ņemot vērā, ka Obama apsteidz Klintoni par nepilnām 200 delegātu balsīm, katra štata balsojums kļuvis par izšķirošu kandidātu izredzēm.

Kopumā demokrātu konventā piedalīsies 4049 delegāti, un pretendentam, lai viņš tiktu izvirzīts startam vēlēšanās, jāiegūst vismaz 2025 balsis.

Līdz 3.jūnijam priekšvēlēšanas būs noslēgušās visos 50 ASV štatos un atsevišķās aizjūras teritorijās.

Rekordlielā vēlētāju aktivitāte un augstu bangojošās kaislības, kas nenorima visu piecu mēnešu ilgās priekšvēlēšanu kampaņas laikā, liek demokrātiem bažīties, ka balsstiesību atņemšana Floridas un Mičiganas vēlētājiem, lai gan viņi pārstāv divas no lielākajām ASV pavalstīm, var novājināt partijas pozīcijas novembrī.

"Mēs zinām, ka ka ceļš uz demokrātu Balto namu ved tieši caur Floridu un Mičiganu. Un, ja mums rūp uzvara šajos štatos novembrī, mums jāņem vērā jūsu balsis tagad," mītiņā, kas pagājušajā nedēļā notika Floridā, sacīja Klintone.

Floridas un Mičiganas jautājuma atrisināšana ir viena no pēdējām Ņujorkas senatores cerībām pārspēt savu Ilinoisas kolēģi, un bijusī pirmā lēdija neatlaidīgi cīnās par to, lai janvārī notikušo balsojumu rezultāti tiktu pilnībā ņemti vērā.

29.janvārī notikušajās Floridas priekšvēlēšanās Klintone uzvarēja ar lielu balsu pārsvaru, lai gan neviens no pārējiem demokrātu pretendentiem šajā pavalstī kampaņu nerīkoja.

Bet Mičiganas priekšvēlēšanās, kas notika 15.janvārī un kurās arī uzvarēja bijusī pirmā lēdija, viņas sāncenša Obamas vārds pat neparādījās balsošanas biļetenos.

Obamas kampaņas štābs abu pavalstu priekšvēlēšanu rezultātus noraida un piedāvā to delegātu skaitu sadalīt līdzīgi starp abiem kandidātiem.

Tikmēr Klintone savos argumentos bieži piesauc cīņu par Floridas vēlētāju balsīm 2000.gada vēlēšanu laikā, kuru liela daļu demokrātu joprojām nespēj aizmirst.

Toreiz pēc ilgas balsu pārskaitīšanas uzvaru štatā ieguva pašreizējais prezidents Džordžs Bušs, pārspējot demokrātu kandidātu Alu Goru par nieka 537 balsīm. Un tieši uzvara Floridā bija izšķirošā, lai Baltajā namā nonāktu Bušs, nevis Gors.

Priekšvēlēšanu procesam kļūstot arvien sīvākam, demokrāti jau mēnešiem diskutē par iespējamo atkārtotas balsošanas rīkošanu Floridā un Mičiganā jūnijā vai jūlijā.

Tomēr sarunas nonākušas strupceļā, demokrātiem nespējot vienoties par to, kam būs atļauts piedalīties atkārtotajā balsojumā un kāda veida priekšvēlēšanas ir jārīko.

Pat gadījumā, ja Klintone panāk savu, un janvāra priekšvēlēšanu balsis tiek ieskaitītas, viņu gaida gandrīz nepaveicams uzdevums, lai panāktu Obamu. Taču nespēja panākt kompromisu, domājams, kaitēs Obamas izredzēm vēlēšanās novembrī.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Floridā Obama ievērojami atpaliek no republikāņu kandidāta Džona Makeina, bet Mičiganā viņu pozīcijas ir līdzīgas. Tikmēr Klintone bez pūlēm Floridā Makeinu sakautu.

Pēdējo nedēļu laikā Ilinoisas senators, cenšoties saglābt situāciju, pirmo reizi šajā gadā izvērsis aktīvu kampaņu Floridā, uzstājoties ar runām par ārpolitiku lielās un pavalstī ietekmīgās kubiešu izcelsmes amerikāņu kopienas, kā arī ebreju organizāciju priekšā.

Sarežģītās ASV priekšvēlēšanu sistēmas detaļas reti kad bijušas tik izšķirošas visā vēlēšanu procesā, taču sestdien DNC komitejas sēdē tām būs pievērsta galvenā uzmanība.

Vairums partiju kandidātu parasti tiek izvēlēti jau ilgi pirms komplicētā un ilgā priekšvēlēšanu procesa beigām. Piemēram, Makeins šogad savu izvirzīšanu izcīnīja jau marta sākumā.

"Nedomāju, ka kāds paredzēja tik sīvu sacensību, ņemot vērā mūsu izcilos kandidātus," maija sākumā atzina DNC priekšsēdētājs Hovards Dīns.

Ņemot vērā, ka pēdējās demokrātu priekšvēlēšanas notiek 3.jūnijā, un cerot, ka līdz tam brīdim būs atrisināts Floridas un Mičiganas jautājums, Dīns pauda pārliecību, ka līdz jūnija beigām demokrātu kandidāts ASV prezidenta vēlēšanām beidzot būs zināms.