Ir ziema – laiks, kad vislabāk doties mežā un gādāt kokmateriālus. Šoreiz piedāvājam stāstu par to, kas jādara, pirms iesākt darbu, kā iedarbināt zāģi, kā aizzāģēt koku un ko darīt tālāk.

Pirms iesākt darbu

1. Vienmēr, pirms iesākat darbu, piepildiet eļļas tvertni. Parasti gan eļļas tvertnei ir tāds tilpums, ka tās pietiek nedaudz ilgākam laikam nekā benzīna, tomēr, ja eļļas zāģējot pietrūks, ķēde ievērojami bojāsies.

2. Pārbaudiet gaisa filtru. Kompaktie ātrgaitas ķēdes zāģu dzinēji ir ļoti jūtīgi pret nevienmērīgu gaisa padevi. Strādājot ar tīru gaisa filtru, darbs veiksies vislabāk; ieteicams ņemt līdzi vienu lieku gaisa filtru.

3. Pārbaudiet ķēdi. Nomainiet bojātos ķēdes savienotājposmus vai kniedes. Ja bojāti vairāki posmi, ķēde jānomaina (1. zīm.)

4. Pārbaudiet ķēdes spriegojumu. Ķēdei jābūt stingri nostieptai, tomēr tā, lai to viegli varētu pavilkt ar roku. Uzmanieties, lai nepārspriegotu sakarsušu ķēdi.

5. Uzasiniet ķēdi. Princips – labāk bieži, bet maz, nekā reti, bet daudz. Ķēdi nedaudz uzasiniet ik reizi, kad papildināt degvielu.

6. Ieeļļojiet ķēdes vadratu sliedes galā. Vadrata gultni ieteicams ieeļļot ik reizi, kad papildināt degvielu. Ja ziežviela labi neieplūst atverē, nedaudz pavelciet ķēdi uz priekšu, jo, iespējams, ka viens no gultņa rullīšiem aizsprostojis eļļošanas atveri.

7. Pārbaudiet darba drošības ierīces. Pārbaudiet droseles bloķētāju, priekšējā roktura aizsargu un ķēdes bremzi. Notīriet skaidas un netīrumus.

Zāģa iedarbināšana

Ieteicams vadīties pēc lietošanas instrukcijas, taču praksē pārbaudīta taktika ir šāda: gaisa vārsts pilnībā jāatver, tiklīdz dzinējs ir devis pirmo "pukšķi"; ar nākamo piegājienu zāģis parasti "aiziet". Nedarbiniet dzinēju, ja zāģim noņemta sliede – šādi sajūgs var nolidot un radīt bīstamas traumas. Lielākoties zāģi darbina trijos veidos – novietojot uz zemes, aizmugures rokturi iespiežot starp ceļiem un turot rokās. Pēdējais variants prasa vismazāko piepūli, taču ir arī visbīstamākais.

Sagatavošanās koka gāšanai

Vispirms aprēķiniet koka krišanas virzienu. Jāraugās, uz kuru pusi koks noliecies, vai zaru kronis vienā stumbra pusē nav biezāks; kurā virzienā pūš vējš. Centieties koku gāzt tā, lai tas nokrīt pāri kādam baļķim, lielam akmenim vai celmam; tādā veidā iegūsiet visērtāko augstumu koka atzarošanai un sazāģēšanai gabalos.

Pirms zāģēšanas ap gāžamo koku jāattīra pamežs – jānovāc krūmi un kritalas; jānolīdzina atkāpšanās ceļi 45° slīpumā gāšanās virzienam pretējā pusē (kokam krītot, tā resgalis dod atsitienu uz sāniem vai atpakaļ).

Kad darba vieta attīrīta, nozāģējiet stumbram apakšējos zarus. Zāģi turiet taisnā leņķī attiecībā pret ķermeni, tad atsitiena gadījumā ķēde jūs neskars. Drošāk zarus apzāģēt ar atpakaļejošo ķēdes daļu; nezāģējiet zarus virs plecu augstuma, jo tādā stāvoklī zāģim ir tendence dot atsitienu.

Aizzāģējums

Lai koks kristu, kur nepieciešams, visbiežāk izmanto tā saucamo "virzītās gāšanas" metodi, kad koku aizzāģē no divām pusēm; vienā pusē veidojot plašāku ķīļveida atvērumu, bet vidū nepārzāģētā josla kalpo līdzīgi kā eņģes durvīm; atliek koku vien nogāzt. Aizzāģēšanas darbu secība ir šāda: vispirms iezāģējiet aizzāģējuma vietas augšējo malu – ar "pilnu gāzi" ļaujiet ķēdei griezties stumbrā 60° leņķī virzienā uz leju. Aizzāģējumam ir jābūt apmēram 1/4 vai 1/5 no koka diametra.

Pēc tam iezāģējiet no apakšas – atkal, pamatīgi uzgāzējot, zāģējiet apmēram 30° slīpumā uz augšu; ne tuvāk un ne tālāk par augšējā zāģējuma līniju. Zāģēšanas laikā skatieties uz augšējo iezāģējuma vietu – tā precīzi piefiksēsiet brīdi, kad abas līnijas sastapsies. Ja viss pareizi izdarīts, kokā izveidojas ķīļveida iezāģējums 90° leņķī.

Tam seko stumbra zāģēšana no pretējās puses – parasti, sākot no viena stumbra sāna, ejot atmuguriski ap koku. Nepārzāģētā josliņa darbosies vislabāk, ja gāšanas aizzāģējums būs vienā līmenī ar aizzāģējumu vai nedaudz virs tā. (2. zīm.)

Lielākiem kokiem, kad esat ticis līdz pusei, apstājieties un zāģējuma spraugā ielieciet ķīli vai lauzni. Tas nodrošinās, ka koks negāzīsies atpakaļ un nespiedīs uz zāģa sliedi. (3. zīm.)

***

Nepareizi izdarītu aizzāģējumu nevar labot, ja nepārzāģēto stumbra daļu vienā malā atstāj platāku. Šādā gadījumā arī grūtāk panākt, lai koks sāktu gāzties, jo vispirms tam būs jāpārlauž nepārzāģētā josla tās platākajā daļā.

Nepārzāģētā josliņa darbosies vislabāk, ja gāšanas aizzāģējums būs vienā līmenī ar aizzāģējumu vai nedaudz virs tā.

***

Lai nogāztu koku, kura caurmērs mazāks par 15 cm, pietiek ar stāvu augšējo iezāģējumu (ķīlis nav jāizzāģē). Šī metode atvieglo darbu dziļa sniega apstākļos.

Lai aizzāģējums resniem kokiem izdotos taisns, to vislabāk veidot no abām pusēm.

***

Gāžot neliela caurmēra stumbrus (20 cm un mazākus), ir grūti tūlīt aiz sliedes ievietot lāpstiņu, tāpēc jārīkojas šādi: vispirms pārzāģē vienu stumbra pusi līdz nepārzāģētajai josliņai, tad izņem zāģi un tā vietā ieliek gāšanas lāpstiņu (līdz ar to stumbrs būs pietiekoši stabils); pēc tam otru stumbra pusi zāģē dažus centimetrus zem lāpstiņas. Iezāģējumiem jāpārklājas, bet ne daudz – tā, lai lāpstiņai nezustu atbalsta punkts. Atliek koku tikai nogāzt. (4. zīm.)

***

Parocīgāk un precīzāk strādāt ar īsu sliedi – ne garāku par 33 cm. Ja koka caurmērs ir mazāks par zāģa sliedes garumu, tad aizzāģēt var divējādi – ar ķēdes promejošo daļu (priekšrocība tāda, ka, nemainot pozīciju, stumbru var gan aizzāģēt, gan nozāģēt) un ķēdes atpakaļejošo daļu – šādi vieglāk panākt precīzu zāģējumu.

***

Ja koka caurmērs ir divu sliežu garumā, tad sāk ar iezāģējumu blakus nepārzāģētajai josliņai un aizzāģē līdz tai; mainot zāģēšanas virzienu uz pretējo, uzmanieties, lai ar sliedes galu neskartu nepārzāģēto josliņu. Zāģēšanu pabeidz pa apli ap stumbru, uzmanoties, lai arī pretējā pusē nepārzāģētā stumbra daļa paliktu vienā biezumā.

***

Ja koka caurmērs pārsniedz divus zāģa sliedes garumus, tad vispirms izveido lielu, platu aizzāģējumu, tad no aizzāģējuma vidus izzāģē stumbra vidusdaļu un vispēdīgi zāģēšanu veic tāpat, kā divu sliežu garuma gadījumā.

***

Parasti nepārzāģētajai josliņai jābūt vismaz 3 cm platai. Liela caurmēra stumbriem, kuriem vispirms jāizzāģē centrālā daļa no aizzāģējuma puses, šai josliņai jābūt vismaz 5 cm platai. (5. zīm.)

Nepārzāģēto josliņu atstāj biezāku nekā parasti, ja stumbra resgalī ir trupe, lielainums vai greizšķiedraina koksne. To, vai kokam piemīt šie defekti, redz pēc zāģa skaidu izskata.

Kad koks nosvēries atpakaļ

Vislielākās grūtības sagādā koki, kas sākotnēji izskatās gāžami ar parastajiem paņēmieniem, bet tad sākas sarežģījumi, kam par iemeslu var būt vainaga asimetriskums, izliekts stumbrs vai spēcīga vēja brāzma pretēji gāšanās virzienam.

Lūk, daži ieteikumi, kā rīkoties situācijā, kad koks pēc iezāģējuma atgāzies atpakaļ (jāpiebilst, ka zāģējuma spraugas samazināšanās pat par 5 mm var novirzīt koka smaguma centru par 50 cm atpakaļ):

1. Ja koks ir pietiekami viegls, tad apmēram 2 cm zem zāģējuma līnijas izdariet vēl vienu iezāģējumu ar sliedes galu, ievietojiet tur lāpstiņu un tad gāziet koku, izmantojot izdevīgāku vēja brāzmu. (6. zīm.)

2. Senāk gāšanai bieži izmantoja kārtis. Salīdzinājumā ar gāšanas lāpstiņu, kārtīm ir daudz lielāks spēka plecs. Šādiem darbiem lieti noderēs cirvis; tāpat arī gadījumos, kad jāatbrīvo iesprūdusi sliede (ir vīri, kas uz mežu ņem rezerves sliedi ar ķēdi un, kad sliede iesprūdusi, vienkārši to atvieno no zāģa korpusa un strādā tālāk ar rezerves sliedi). (7. zīm.)

3. Ja koks ir pārāk smags, var izdarīt jaunu aizzāģējumu un gāšanas zāģējumu, lai koks kristu citā virzienā, kur vismazāk iespējama stumbra iekāršanās. (8. zīm.)

Kad koks nosvēries uz priekšu

Šādā situācijā nereti koku nevar gāzt ar parastiem paņēmieniem, jo stumbrs var pāršķelties un dot bīstamu atsitienu uz augšu.

1. Ja nepārzāģēto josliņu veidosiet trijstūrveidā, koks gāzīsies lēnāk. Nozāģēšana jāveic uzmanīgi, virzot zāģi aizvien dziļāk – stumbrs pats dos zīmi, kad sāks lūzt, un jūs pagūsiet atkāpties. (9. zīm.)

2. Ja koks ir mazāk nosvēries vai gāšanas virzienā ir spēcīgs vējš, tad zāģēt var šādi: vispirms izdara zāģējumu stumbrā līdz nepārzāģētajai josliņai un pēc tam

pārzāģē stumbru pretējā virzienā. Bīstamie momenti – koks gāzīsies ļoti strauji; resgalis var dot sitienu uz augšu. (10. zīm.)

Izmantotas Zviedrijas Nacionālās Mežsaimniecības pārvaldes rokasgrāmatas un uzņēmuma «Jonsored» materiāli