Sinoptiķu prognozes rāda, ka šī gada ziema būs gana sniegota, piedzīvosim arī puteņus un atkalas. Lai arī tie ir Baltijas reģionā ierasti apstākļi, katru gadu apdrošinātāji saskaras ar gadījumiem, kad ziema nesagatavotus pārsteidz gan autovadītājus, gan arī mājokļu saimniekus. Ziemai pieņemoties spēkā, ar praktiskiem padomiem aicināti ne tikai autovadītāji, bet arī namīpašnieki, namu apsaimniekotāju un īrnieki laikus rūpēties par savu īpašumu, lai izvairītos no ziemas laikapstākļu radītajiem postījumiem.

Meteorologs un sinoptiķis Toms Bricis norāda, ka vismaz -20 grādu sals ir iespējams jau decembrī, taču -30 grādu sals, pēc šī brīža prognozēm, ir maz iespējams. Tik liels aukstums Latvijā parasti ir pavisam īsu laiku, visbiežāk vienu vai divus rītus, turklāt minimālā atzīme – mīnus 30 grādu un zemāka temperatūra – visbiežāk ir tikai pāris stundas.

„Pēdējās nedēļās sezonas prognoze Eiropai par laikapstākļiem visai ziemai ir mainījusies, un nu ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde paredz, ka janvārī un februārī diez vai turēsies ilgstošs un stabils sals, kāds Baltijā valda tagad – decembrī. Taču tas nenozīmē, ka uz dažām dienām pie mums nevar ieplūst aukstas arktiskas gaisa masas, kuru dēļ pāris dienas uznāk liels aukstums. Visticamāk, ka -25 grādu atzīme šogad tiks sasniegta, bet -30 grādu sals var arī izpalikt,” skaidro T. Bricis.

Meteorologs un sinoptiķis stāsta, ka arī ar nokrišņu daudzumu ir līdzīgi – kopumā Baltijai prognozēta ziema ar mazāk nokrišņiem nekā reģistrētais vidējais pēdējo desmitgažu rādītājs, taču tas neizslēdz atsevišķu spēcīgu puteņu iespējamību. Latvijā ir ļoti retas ziemas, kad nav atkalas, un, tā kā janvārī un februārī gaisa temperatūra bieži būs tuvu nullei, atkala ir ļoti iespējama.

Ziema Latviju arvien pārsteidz nesagatavotu, līdz ar to radot dažādus riskus ne tikai pašiem auto un namu īpašniekiem, bet arī apkārtējiem. Tipisks piemērs bija šī gada pirmais nopietnais sniegs, kad daudzi šoferīši cieta negadījumos un pusei no cietušajiem spēkrati nebija aprīkoti ar ziemas sezonas riepām.

„Stipra snigšana, vairākkārtēji atkušņi un apledojums rada papildu nelaimes riskus ne tikai transportlīdzekļiem, bet arī namīpašniekiem. Laicīga gatavošanās un profilaktiskas darbības mazina iespējamo nelaimes iestāšanos, tādējādi cilvēkiem ir iespēja pasargāt sevi no negaidītām izmaksām un zaudējumiem, ko citā reizē var palīdzēt atrisināt vien apdrošināšana. Piemēram, ziemas sezonā autovadītāji gana bieži piedzīvo situācijas, kad auto cieš no lāstekām un sniega blāķiem, kas krīt no netīrītiem jumtiem, taču šeit OCTA polise autovadītājiem diemžēl nepalīdzēs, bet nepieciešams visu risku KASKO. Līdz ar ziemas laika iestāšanos aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem gan uz slidenajiem ceļiem, gan ietvēm – tieši tagad līdzcilvēki un īpaši gājēji novērtē atbildīgu izturēšanos pret savu īpašumu un rūpes par to ziemā,” skaidro BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Apdrošināšanas sabiedrības «Balta» ekspertu ieteikumi autovadītājiem un namu saimniekiem, sagatavojot savu īpašumu ziemas periodam:

– Jācenšas laikus sagatavoties periodam, kad būs intensīva snigšana, lai varētu operatīvi veikt jumtu tīrīšanu, tā novēršot gan jumta ielūšanas, gan krītoša sniega vai lāsteku risku. Namīpašniekiem vislabāk ir laikus sagatavot darbiniekus, kas varētu veikt jumtu tīrīšanu, jo profesionāli alpīnisti šādās situācijās ir ļoti noslogoti un, pēdējā brīdī meklējot speciālistus, var sanākt stāvēt garā rindā.

– Vairākkārtīgu atkalu un lietus rezultātā sniega kārtas smagums pieaug vairākas reizes, un tieši tad ir vislielākais risks, ka ēkas jumts var ielūzt. Tāpēc ēkas jumts ir jānotīra, kaut arī sniega sega uz tā ir izveidojusies jau pirms laika un tiek solīts atkusnis. Tīrīšanai nevajadzētu izmantot asus priekšmetus, kas var sabojāt jumta seguma materiālu, veicinot plaisu un bojājumu rašanos, kas savukārt veicina ūdens iekļūšanu bojātajās vietās, tādējādi pastiprinot jumtu tecēšanas iespēju.

– Nodrošiniet ar brīdinājuma zīmēm visas teritorijas ap ēku, ja sniega vai lāsteku dēļ ir iespējams apdraudējums gājējiem vai transportlīdzekļiem. Pēc snigšanas iespējami ātri attīriet gājēju ietves, kāpnes un slīpas virsmas no sniega un ledus, tādējādi mazinot slīdēšanas risku. Tostarp ietves būtu vēlams apstrādāt ar pretslīdes materiāliem.

– Ziemā kanalizācijas un ūdens notekcaurulēm jābūt tīrā, un tās ieteicams izvietot tālāk no gājēju celiņiem un stāvvietām, lai bojājumu gadījumā neveidotos sasaluša ūdens masa, kāda mēdz rasties temperatūras svārstību dēļ.

– Jānosiltina cauruļvadi, un, ja tie netiek lietoti, tad jāparūpējas, lai tajos nebūtu palicis ūdens. Katru gadu ir daudzi gadījumi, kad sala dēļ plīsuši cauruļvadi. Ja mājā vai dzīvoklī ir vietējā apkure, tad, kaut arī kādu laiku tajā nedzīvojat, aukstā laikā to nedrīkst atslēgt, jo pat dzīvoklī, ja apkure ir atslēgta, liela sala laikā var pārplīst apkures cauruļvadi. Ja tomēr apkuri plānojat atslēgt, tad cauruļvadiem ir jābūt iztukšotiem vai tajos ir jābūt nesasalstošam šķidrumam.

– Īpaši lauku rajonos mītošajiem būtu jānodrošinās pret elektrības pārtraukumiem, kuru laikā var tikt traucēta apkures sistēmu darbība, notiek atdzišana un aizsalšana. Tostarp ziemas tumšo vakaru kliedēšana ar svecēm ir jāveic ar piesardzību – viens no drošākajiem sveču izmantošanas veidiem ir peldošās sveces. Arī pērn  piedzīvoti gadījumi, kad svētku rotājumu svecīte izraisīja ugunsgrēku ar zaudējumiem 1000 latu apmērā.

– Automašīnu īpašniekus aicinām rūpīgi izvēlēties vietu, kur novietot savus spēkratus, neatstājot auto tieši zem daudzstāvu ēku un privātmāju jumtiem, kritiski novērtējot ēku jumtu pārkares un iespējamo sniega krišanas trajektoriju.

– Autovadītājiem svarīgi sagatavot savu spēkratu attiecīgajiem laikapstākļiem, pirms braukšanas notīrīt un atkausēt apledojumu no logiem, lai jau tā apgrūtinošajos braukšanas apstākļos, netraucētu redzamībai. Svarīgi izvēlēties attiecīgajai gaisa temperatūrai atbilstošu logu mazgājamo šķidrumu un aprīkot ar ziemas laikam paredzētām riepām. Jāatceras, ka riepu protektoru dziļumam ziemas laikā jābūt vismaz četri milimetri.