Pēdējais zvans uz visiem laikiem šogad jau izskanējis Pienavas sākumskolā, arī Grenču un Viesatu pamatskolā. Nu skolu zudības rēgs klīst arī Zentenē. Spriedzi rada valsts ierēdņu paziņojumi, ka skolas, kurās ir mazāk nekā 100 audzēkņu, slēdzamas. Sākas minējumi – "Mēs arī to skaitā?" Skolēnu vecāki, skolotāji jau laikus lūkojas uz citu skolu pusi – sak, drošs paliek nedrošs. Jā, bērnu skaits skolās ir dzīvības vai iznīcības jautājums, jo skolotājiem, darbiniekiem jādomā, kur turpmāk strādāt.

Gaidot kārtējās skolas krišanu, apkārtējos pagastos jau laicīgi tiek organizēti skolēnu autobusu maršruti – teju katrā setā iebraukšot un no gultas bērnus izcelšot. Bet Zentene bez savas bērnu "pils" paliks… kā tukša bedre.

Nerentablas skolas un bērni?

Stāsta Tukuma rajona izglītības pārvaldes skolotāja Velta Lekse:

– Aprīlī no Pašvaldību savienības uzzinājām, kādi ir izmaksu plāni vienam skolēnam. Mums teica, ka tikšot palielināts minimālais skolēnu skaits klasē, lai skolas būtu rentablas. Saņemot šo informāciju, veicām analīzi par skolēnu skaitu un materiālo bāzi rajona skolās. Lūkojām, kāda būtu situācija, ja šis nodoms tiks īstenots. Saruna par šo jautājumu notika arī ar Zemgales televīziju. Bija saraksts, kurā tika minētas skolas, kur skolēnu skaits neiekļaujas noteiktajos 100. Ar naudiņām, kādas tiek plānotas 2009. un 2010 gadā, šādas skolas diemžēl vairs nevarēs pastāvēt. Šo skolu skaitā tiek minēta arī Zentenes pamatskola… Protams, to likvidēt tiesīga ir tikai pašvaldība.

Aizstāvēs kā mūris

Savukārt Zentenes pagasta priekšsēdētāja Lita Lerķe sola:

– Skolu aizstāvēšu visiem spēkiem! Tā šeit bijusi jau vairāk nekā 100 gadu. Pašreiz krīze ir visur – bērnu maz, bet ir jau jāatrod alternatīva. Šogad skolu beigs tikai trīs devītās klases audzēkņi, taču ne jau mums vienīgajiem sarūk bērnu skaits. Krīze ir jāpārdzīvo, un es ceru, ka pienāks labāki laiki.

– Kāds varētu būt pirmais septembris Zentenē?

– Septembrī mācības skolā uzsāks 51 bērns, varbūt kāds vairāk vai mazāk. Kopā ar skolas direktori Dzintru Grosu ceram izveidot pirmskolas 2 līdz 4 gadu vecuma grupiņu. Pagastā ir daudz jauno māmiņu, kas vēlas strādāt. Mūsu skolā mācās bērni no vairākiem pagastiem, piemēram, no Tumes, Sēmes, Talsu rajona Ķūļciema. Iespējams, var pienākt vēl kāds klāt, un būs vairāk nekā pilnas klases.

– Pils tukša nepaliks?

– Pat tādu domu nepieļauju! Būs pirmskolas grupiņa, interesējamies arī par jauniešu iniciatīvas centra izveidi. Tas būtu atvērts vakaros, izejamās dienās.

– Kā ar skolotājiem? Meklējat jaunus?

– Esmu tikusies ar skolas mācībspēkiem. Viņi grib strādāt. Ir skolotāji, kas pasniedz jau vairākus gadus, piemēram, Mārīte Šmelte, Lilioza Cirša lielāko daļu sava mūža pavadījušas Zentenē. Jā, uz nākamo gadu ir vakances, sludināmies, meklējam.

– Novads palīdzēs vai tomēr, jūsuprāt, gremdēs jūsu skolu?

– Runa jau nav tikai par Zentenes skolu. Skolēnu skaits samazinās arī iecerētājā novadā. Tās aiztaisīt nebūs viegli, un nav jau vēl skaidrs, vai pilsēta varēs visus skolēnus uzņemt? Esmu pārliecināta par to, ka sākumskolā ieguvēji ir tie bērni, kas mācās mazās klasēs, nevis lielā pulkā.

– Esat jau saņēmuši kādu mājienu par to, ka skola būs jāslēdz?

– Lēmumu par skolas slēgšanu pieņem pašvaldība. Ar izglītības pārvaldes darbiniekiem ir runāts par to, ka skolās nav pietiekams bērnu skaits, par klašu apvienošanu, runājām par iespējamiem problēmas risinājumiem. Vēl nākamgad skola būs. Bet pēc tam jau būs novads un, tad kopīgi lemsim, ko darīt. Pati esmu šajā skolā mācījusies… Protams, skola ir dārga, vēl jo vairāk, ja tā atrodas pilī, kurā gadu no gada tiek ieguldīti līdzekļi. Grūti pat visu saskaitīt. Katrā mācību klasē ir dators ar interneta pieslēgumu, datorklasē tādi ir piecpadsmit. Daudzās skolās šādas mācību bāzes nemaz nav. Šogad plānojam atjaunot arī skolas elektroinstalāciju.

Zentene paliks tukša!

Sarmīte Kalniņa, pagasta padomes deputāte, sociālā darbiniece:

– Darīsim visu iespējamo, lai skola pagastā paliktu. Savā laikā tas jau ir pieredzēts, kad stājāmies pretī patvaļai. Kā siena stāvējām pretī ar saukļiem uz papīra. Toreiz vēl pagasta priekšsēdētāja bija A. Rēdliha, skolas direktore – M. Gūtmane. Pieredze jau ir un, ja vajadzēs, iesim ielās. Pašvaldībai spēks ir, un sēdē nolēmām, ka skola ir laba. Mana meita Baiba beidza Zentenes pamatskolu un tagad studē juristos. Ja jau nebūs skolas, nebūs arī bērnu. Jaunie, kas te vēl dzīvo, aizies projām, un Zentene – tukšs vārds vien paliks.

Lūk, drīkst gan

Skolotāja Mārīte Šmelte:

– Ja tā notiks, kā paredzēts, vairs nebūs jēgas ne bibliotēkai, ne kultūras namam, varbūt pat veikalam – ne. Maz te jauno. Ar skolu vien viņus kopā satur, bet tad…? Doma par skolas galu te, Zentenē, plivinās jau gadus piecus, sešus. Ignorējam un kaut kā ķepurojamies. Viss taču notiek! Skola, taču ir svēta lieta – gaismas pils, kurai nedrīkst pieķerties klāt, pasarg dies, likvidēt. Bet, lūk, drīkstot gan, jo it kā skolas un bērni kļuvuši nerentabli. Mums jau pašiem tā neliekas, ka gals klāt, mēs jau te ar visu sirdi esam iekšā un nespējams pieņemt šīs šobrīd sludinātās patiesības.

Bergmaņi – malači

Devīto klasi šogad beigs trīs skolēni un viņu vidū ir arī Santa Bergmane. Drosma un Zigurds Bergmaņi jau izaudzinājuši 12 bērnus, un Santa ir vienpadsmitā no viņiem. Arī visi pārējie bērni ir mācījušies Zentenes skolā. Santa arī zina, ka ar skolu nu ir bēdīgi, mājās no vecākiem dzirdēts. Todien viņa bija atnākusi uz konsultācijām, jo pirmdien gaidāms eksāmens matemātikā. Kopā ar skolotāju Liliozu Ciršu, kas skolā nostrādājusi jau 30 gadus, Santa pie tāfeles pārlūko formulas. "Tie no Bergmaņu ģimenes visi manējie. Labi bērni. Ja visi tā censtos, tad pils būtu par knapu. Man jau ir tāds statuss, ka varu arī nestrādāt, tomēr par Zenteni sirds sāp. Nebūs skolas, būs tukšums… vēl dziļāks nekā jebkad iepriekš. Nu nav to bērniņu, darba nav, jaunu cilvēku nav. Gribētos jau pagastmājas ļaudīs, deputātos vairāk apsviedīguma," teic skolotāja. Vaicājām, vai jaunajiem Bergmanīšiem arī pašiem jau ir bērniņi? "Viņi jau lieli un te vairs nedzīvo. Ir Rīgā, citās pilsētās – strādā, mācās. Ko viņiem te iesākt?" pēc īsa klusuma brīža nosaka skolotāja, un abas ar Santu atkal pievēršas formulām.

Būs – nebūs?

Indra Bajarune kopā ar meitu Kristīni no savām lauku mājām «Mežmaļiem» atminušās ar divriteņiem uz centru iepirkties. Pie reizes skolotājām atveda oliņas. Bajaruni tur divas govis. Viena iet ciet, bet otra atslaukusies. Skaidrs, ka ļaudis, kas dzīvo daudzstāvenēs, jau paspējuši pienu izdzert. To taču nevar salīdzināt ar atšķaidīto paku pienu.

Bajaruniem ir trīs bērni. Visi strādīgi un prot lauku darbus. Kristaps ies 9. klasē, Kaspars – 6., bet Kristīne – 5. klasē. Skolā notikusi vecāku sapulce, un Indras kundze direktorei, lai beidzot būtu skaidrība, tā arī pajautājusi: "Būs vai nebūs skola?" Direktore atbildējusi, ka būšot. Pie Zentenes skolas jau pierasts, jo tā ir vistuvāk «Mežmaļiem». Ja skolas nebūs, bērnu atplestām rokām paņems kaimiņu pagastā – Balgalē.

Viņas teikto papildina Volmārs Luste – miesta darbīgās rokas, Zenteni pasē un appļauj:

– Ja nebūs skolas, nekas īpaši nemainīsies. Pilī nāksies ko citu ierīkot, lai ēka neaiziet postā. Skolotāji un citi skolas darbinieki tad gan paliks bez darba…

Skola arī ir prece

Dzintra Smildziņa – Rindzeles rehabilitācijas programmas darbiniece; bijusī pagasta padomes priekšsēdētāja:

– Manā laikā skolā mācījās 104, 108 bērni. Kāpēc skaits mazinājās? Skumjā patiesība ir tāda, kas visā valstī ir problēmas, bērniņi nedzimst, vecākiem grūti audzināt jau esošos. Liela nozīme ir arī skolai: ko tā spēj bērniem dot. Mums, salīdzinot, piemēram, ar Engures, Tukuma skolām, nav tik daudz pulciņu, deju, mūzikas skolu. Tādēļ tie, kas to var atļauties, cenšas bērnu izvadāt. No mūsu pagasta 11 bērni mācās Engurē, kā arī citur. Bija laiks, kad daudzi Zentenes skolas skolotāji mācījās un stundas nenotika. Skolas pašlaik arī ir prece un vacākiem ir tiesības izvēlēties, kurā no tām laist savus bērnus. No 51 viena audzēkņa, tikai 33 ir mūsu pagasta bērni, tādēļ katram skolmeistaram, pārzinim un citiem jāsāk domāt, vai vispār ir izdevīgi skolu paturēt. Vai pagastam uzturēt pili 33 bērnu dēļ, ja vēl jārēķinās arī ar citiem izdevumiem, piemēram, algām, transportu? Tas ir smags jautājums. Šogad vēl noteikti vajadzētu skolu saglabāt. Ja ēka paliks tukša, to izvazās. Visi šie jautājumi tiks lemti nākamgad, kad tiks izveidots novads.

Skolas direktore Dzintra Grosa:

– Bērnu ir tik, cik ir. Par pašreizējo situāciju visi ir informēti, un šķiet, ka prom neviens iet netaisās. Veidosim pirmsskolas grupiņas.

Vai atcerēsimies?

Maija Strautiņa – skolotāja:

– Tas ir prātam neaptverami, ja ir doma skolu likvidēt. Izraus bērnus no savas vides, dzimtajām mājām, vecāki būs spieti vedāt bērnus mācīties citviet, uz citu skolu. Ulmaņlaikā skolas bija uz vietas, pat ja tās bija tikai divas, trīs klasītes. Tā bija arī padomju laika sākumā – mācību iestādes – tuvu mājām, ģimenēm. Bet tagad būs tā, ka bērni prom no mājām, vecāki uztrauksies. Valdībai par to būtu jārūpējas un jāatrod nauda bērniem, kaut pagastā tie būtu tikai 10 līdz 15 bērni. Latvieši šķiet kā aizmiguši un neprot pastāvēt ne par sevi, ne saviem bērniem. Piemēram, krievi aizstāv savas skolas, valodu, bet latvieši… Kā būs, tā būs. Ka tikai dabūt bērnus prom uz internātskolām un paši varētu dzert pilnus vēderus, nedēļu miers. Valdība jau esot noteikusi, cik bērniem jābūt vienā klasē, lai tas būtu rentabli. Vai mēs to atcerēsimies nākamajās vēlēšanās?