25. janvāris ir krievu aktiera, dziedātāja, barda, dzejnieka, komponista Vladimira Visocka (1938-1980) dzimšanas diena. Šogad – jau septiņdesmitā. 25. janvārī par godu šai jubilejai Krievijā notikuši neskaitāmi pasākumi. Arī Latvijā notiek piemiņas pasākumi, piemēram, Krāslavas bibliotēkā iekārtota izstāde «Es ticu mūsu kopējai zvaigznei». Savukārt Daugavpils teātrī 25. janvārī skatītāju vērtējumam nodota pirmizrāde «Es ticu mūsu kopējai zvaigznei» – veltījums Visocka septiņdesmitgadei. Jāpiebilst, ka izstādes un izrādes nosaukums ir rindiņa no jubilāra dzejoļa, kas veltīta viņa sievai Marinai Vladi.

Krievijas pilsētas Samāras centrā atklāts piemineklis V. Visockim. Tā autors ir Mihails Šemjakins, kurš attēlojis Visocki Hamleta lomā. Līdzās – Marina Vladi (aktrise, mākslinieka sieva), uzraugs ar atslēgu saišķi un "melnais cilvēks", kas simbolizē talanta nīdējus. Piemineklis izvietos līdzās Sporta pilij, kur pirms 40 gadiem Visockis uzstājies ar vienīgo koncertu Samārā (tolaik to sauca par Kuibiševu).
Televīzijas kanāli gan 25., gan 26. janvārī rāda visdažādākos raidījumus, kas veltīti V. Visockim, turklāt tie ir raidījumi, kas publikai rādīti pat tikai reizi vēsturē.
Padomju vara aizliedza daudzas Visocka dziesmas, taču tās tik un tā skanēja un tika klausītas. Daudzi, lai dzirdētu iemīļotā dziedātāja balsi, tērēja teju visu algu, lai nopirktu magnetofonu.
V. Visockis bijis arī aktieris – teātrī un kino. Skatītājiem Latvijā pazīstama filma «Tikšanās vietu mainīt nedrīkst», kurā V. Visockis tēloja milici Žeglovu.

Vladimirs Visockis
Dzimis 1938. gada 25. janvārī Maskavā. Māte – Ņina Maksimovna Visocka (dzim. Serjogina) – bija referente un tulkotāja. Tēvs – Semjons Vladimirovičs Visockis – bija Bruņoto Spēku sakarnieks.
Pēc skolas beigšanas iestājies Inženiertehniskajā un celtniecības institūtā, taču studējis tur tikai pusgadu – šādu lēmumu pieņēmis Jaungada naktī no 1955. uz 1956. gadu. Un tad izlēmis stāties aktieros.
No 1956. līdz 1960. gadam bijis Ņemirova-Dančenko vārdā nosauktā Maskavas Mākslas akadēmiskā teātra (MXAT) skolas-studijas students. 1960. un 1961. gadā bijis aktieris Puškina vārdā nosauktajā teātrī Maskavā; no 1960. līdz 1963. gadam – aktieris Maskavas un Ļeņingradas kinostudijās; kopš 1964. gada līdz savai nāvei – aktieris Tagankas teātrī Maskavā.
Pirmās dziesmas sācis sacerēt 20. gadsimta 60. gados. Pirmā dziesma «Tetovējums» – uzrakstīta 1960. gada jūlijā.
1967. gada vasarā parādījās pirmās Visocka dziesmu publikācijas; 1968. gadā aizsākta plaša kampaņa laikrakstos pret Visocki.
Ar savu trešo sievu Marinu Vladi saticies 1967. gadā – iemīlējies viņā pēc kinofilmas «Burve» noskatīšanās. Laulību reģistrējuši 1970. gada 1. decembrī.
Bijis Francijā, Kanādā, ASV. 1977. gadā Francijā izdots Visocka dziesmu albums.
Ir dēli Arkādijs un Ņikita.
Miris 1980. gada 25. jūlijā. Oficiāla paziņojuma par viņa nāvi nebija – Maskavā tobrīd notika Olimpiāde -, tikai virs teātra kases lodziņa bija piestiprināts paziņojums: "Miris aktieris Vladimirs Visockis." Taču bērēs piedalījās ārkārtīgi daudz cilvēku.
Materiāls tapis, izmantojot dažādus avotus internetā