Vienotas nekustamā īpašuma likmes ieviešana gan par zemi, gan arī par būvēm veicinās sociālo taisnīgumu, kā arī izpratni par aprēķinātajām kadastrālajām vērtībām un maksājamo nodokli īpašumam kopumā, secināts Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā, kura specializētā tēma ir «Nekustamā īpašuma nodokļa vienota likme».

Pārskatā šī tēma apskatīta, jo no šā gada janvāra pašvaldībām ir tiesības pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes gan zemei, gan būvēm valsts noteikto ierobežojumu ietvaros; kā zināms, līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa regulācija paredz, ka, aprēķinot nodokli, tiek piemērotas atšķirīgas likmes zemei un ēkai. Pārskatā ir veikta analīze gadījumam, ja tiktu piemērota vienota jeb vienāda nekustamā īpašuma likme gan zemei, gan ēkai, kā arī konstatēta problemātika, kas saistīta ar esošo nekustamā īpašuma nodokļa modeli.

Pārskatā secināts, ka, lai saglabātu līdzšinējos nodokļa ieņēmumus, vienotā nodokļa likme būtu jānosaka 0,66% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības. Pie šādas nodokļa likmes maksājumi nemainītos tiem īpašniekiem, kuru zemes komponente kopējā īpašuma vērtībā ir ap 35%, bet ēkas – ap 65%. Tādējādi, ieviešot vienotu likmi, nodoklis būtu atbilstošāks īpašuma kvalitātei un līdzās esošu dārgāku namīpašumu īpašniekiem būtu jāmaksā vairāk nekā tiem, kuru salīdzinoši lētākie īpašumi vēsturiski atrodas teritorijās, kur zemes vērtība pēdējo gadu laikā ir augusi, piemēram, Jūrmalā un Rīgā.

Pārejot uz vienotu nodokļa likmi, pat pie neitrālas progresivitātes/regresivitātes politikas, tiktu iegūta taisnīgāka nekustamā īpašuma nodokļa sistēma – par īpašumiem tiktu maksāts vienāds procents no to vērtības. Jāatzīmē, ka tirgus dalībnieki, pērkot vai pārdodot nekustamos īpašumus, tos uztver kā vienotus, līdz ar to bieži vien rodas neizpratne par nodokļa dažādo procentuālo apmēru no īpašuma kadastrālās vērtības. Nodokļu apmēra atšķirība būs lielāka starp blakus esošiem īpašumiem, ja viens no tiem ir dārgs, bet otrs – lēts, secināts pētījumā.

Jāatzīmē, ka ne tikai tirgus dalībnieki, bet arī civillikums nekustamo īpašumu definē kā ēku kopā ar zemi – t.i nedalītu, kā arī vērtējot nekustamais īpašums tiek vērtēts kopā. Taču patlaban, lai noteiktu zemes un ēkas kadastrālās vērtības, kopējā vērtība tiek sadalīta komponentēs – zemes komponentē un ēkas komponentē. Šāda sadalīšana ir nepieciešama, jo, kā jau minēts, esošā nekustamā īpašuma nodokļa regulācija paredz dažādas likmes zemei un ēkai. Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto koncepciju „Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija” ir paredzēts pāriet uz vienotas kadastrālās vērtības noteikšanu, taču ierobežojošais faktors ir atšķirīgās nodokļa likmes mājokļu gadījumā. Pāreja uz vienotu īpašuma vērtēšanu īpaši svarīga, nosakot dzīvokļu īpašuma vērtības – vērtības būtu sabiedrībai vienkāršāk uztveramas, kā arī šāda pāreja novērstu zemes reformas rezultātā radušos nepilnību negatīvo ietekmi uz vērtību – pārskatā arī secināts, ka zemes reformas rezultātā pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tika piesaistītas zemes vienības, kas bieži vien bija lielākas kā funkcionāli nepieciešamās. Tāpēc vienā un tajā pašā rajonā izveidojas situācija, ka būtiski var atšķirties nodokļu maksājumi par līdzīgiem dzīvokļiem atšķirīgo piesaistīto zemes platību dēļ, ko pastiprina atšķirīgās likmes zemei un dzīvoklim.

Ar pārskata pilnu tekstu ir iespējams iepazīties Valsts zemes dienesta specializētajā nekustamā īpašuma vērtēšanas mājaslapā.