Nodrošināt sievietes tiesības uz pārdomātu un brīvu izvēli grūtniecības gadījumos, kad tiek pieļauta tās mākslīga pārtraukšana un aizsargāt nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža. Par šādu darba grupas mērķi, otrdien, 31.jūlijā, vienojusies Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas izveidotā darba grupa. Atšķirīgi viedokļi bija biedrības “Papardes zieds" un Resursu centrs sievietēm “Marta" pārstāvjiem, tomēr visi darba grupas dalībnieki vienojās, ka darba grupas mērķis ne atklātā, ne slēptā veidā nenozīmē aborta aizliegumu.

Darba grupas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka ir ļoti būtiski strādāt preventīvi, lai sieviete nenonāktu izvēles priekšā par aborta izdarīšanu. Darba grupas vadītājs Imants Parādnieks uzsvēra, ka šīs problēmas samazināšanai un risināšanai nepieciešams komplekss risinājums, un Saeimā izveidotā darba grupa strādā tikai pie viena no šī kompleksā risinājuma sadaļām – grūtniecības gadījumiem, kad tiek pieļauta tās mākslīga pārtraukšana.

Deputāte Inga Bite (RP) norādīja, ka jau pašlaik Ārstniecības likumā un Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā ir noteikta nepieciešamība aizsargāt nedzimušu bērnu, līdz ar to darba grupa attiecībā uz šo jautājumu nestrādā pie jauna regulējuma izveides, bet gan tikai pie papildinājumiem un precizējumiem.

Apspriežot darba grupas mērķi, profesore Valentija Liholaja uzsvēra, ka, aizsargājot nedzimuša bērna tiesības uz dzīvību, tiek izslēgta jebkāda norāde uz it kā plānojamo abortu aizliegumu, kā tas tiek traktēts, jo par abortu aizliegumu šeit vispār nav runa.

Darba grupa vienojās, ka aborts ir sociāla problēma, ko ir iespējams risināt, un tā jārisina valstiskā līmenī. Atšķirīgs viedoklis bija biedrības “Papardes zieds" pārstāvei, savukārt RCS “Marta" pārstāve norādīja, ka viedokļa precizēšanai nepieciešams laiks.

Tāpat grupas dalībnieki konceptuāli vienojās par iespējamo atbalsta programmu virzieniem grūtniecības gadījumos, kad tiek pieļauta tās mākslīga pārtraukšana – nodrošināt grūtniecēm konsultatīvo speciālistu un valsts akreditētu krīzes centru pieejamību, dot iespēju dzīvot audžuģimenēs, veicināt valsts un pašvaldību finansiālo atbalstu un ģimenei draudzīgu darba devēju attieksmi, sniegt atbalsta programmas skolniecēm, studentēm un sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Kā vienu no atbalsta pasākumiem I.Parādnieks minēja audžuģimenes, kuras piedāvātu grūtniecēm dzīvesvietu un būtu gatavas audzināt jaundzimušo. Klātesošie konceptuāli vienojās, ka jānodrošina konsultatīvo centru pieejamība, kuros speciālistu uzdevums būtu nevis atrunāt sievieti no grūtniecības pārtraukšanas, bet piedāvāt informatīvu un sociālu palīdzību, lai sieviete varētu pieņemt pārdomātu un nesasteigtu lēmumu.

Tāpat nepieciešams veicināt valsts un pašvaldību finansiālo atbalstu, ko varētu izstrādāt Valsts dzimstības veicināšanas fonda ietvaros, jo pašlaik pašvaldībās atbalsta mehānismi ir nepilnīgi un ne vienmēr praksē darbojas. Deputāte I.Bite aicināja uzņēmējus veicināt toleranci un rūpēties par saviem darbiniekiem, it īpaši, piemēram, jaunajiem vecākiem piedāvājot elastīgu darba laiku un iekārtojot bērnu istabas.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule rosināja sniegt īpašu un maksimālu atbalstu studentēm, kuras studē augstskolās budžeta grupā, lai šī budžeta vieta topošajai māmiņai saglabātos.

Tāpat sēdē tika minēts jautājums par uzturlīdzekļu piešķiršanu bērniem, tostarp, problemātiku saistībā ar uzturlīdzekļu piešķiršanu tiem bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte. Šis jautājums tiks skatīts atsevišķi Demogrāfijas lietu apakškomisijā pēc Saeimas starpsesiju pārtraukuma.

Nākamā darba grupas sēde notiks 14.augustā, kurā skatīs dalībnieku iesniegtos priekšlikumus par valsts un pašvaldību atbalsta programmām, kā arī citus priekšlikumus attiecībā uz darba grupā apskatāmajiem jautājumiem.

Lai sekmētu dzimstību un demogrāfiskās situācijas uzlabošanos Latvijā ilgtermiņā, Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Koalīcijas sadarbības padomē jau ir iesniedzis priekšlikumu par māmiņu algu izmaksu laiku pagarināšanu līdz bērna pusotram gada vecumam.