„Vēsturisko atmiņu naida pārvarēšana prasa ilgstošu pacietību un iecietību. Prāta labā griba nevar apsteigt cilvēku jūtas un sabiedriskās apziņas līmeni. Ja mēs panākam sapratni cilvēciskajā līmenī, tad no jauna varam atgriezties pie politikas strupceļā iedzītā jautājuma. Un iestigušais vezums izkustēsies no vietas,” piektdien 7. decembrī, atklājot diskusiju «Par attieksmi pret Otrā pasaules kara karavīriem», sacīja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

„Mēs dzīvojam ar atšķirīgām vēsturiskām atmiņām, kas nesamierināmi turpina karot un novājināt mūsu valsti – Latviju. Esam sanākuši, lai rosinātu sabiedrības debates par attieksmi pret Otrā pasaules kara karavīriem, kurus Latvijai svešas varas ierāva pretējos ierakumos, paņēma viņu jaunību, atstāja smagus ievainojumus visai turpmākajai dzīvei,” uzsvēra I. Latkovskis.

I. Latkovskis aicināja politiķus un kareivīgu viedokļu cienītājus vispirms mierīgi uzklausīt pašus karavīrus: „Visa līdzšinējā pieredze rāda, ka mēģinājumi Otrā pasaules kara radīto pretnostatījumu atrisināt ar ideoloģiskiem argumentiem un partejisku nostāju ir cietuši neveiksmi. Tāpēc ir laiks citai pieejai.” Vienlaikus komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka tas nenozīmē vēstures pārvērtēšanu un atteikšanos no ideāliem: „Tas nozīmē – mēģināt sākt ar otra sapratni cilvēciskā līmenī. Ja tu toreiz kara laikā būtu sava pretinieka vietā ar viņa pieredzi, varbūt tu rīkoties tieši tāpat kā viņš?”

Komisijas priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka diskusijas mērķis ir uzsākt sarunu, lai rastu savstarpēju sapratni principiālos pamatjautājumos. „Tas varētu rezultēties ar Saeimas pieņemtu deklarāciju. Taču politisku dokumentu varēs pieņemt vien tad, ja paši karavīri paliks pie savstarpējās sapratnes vēlmes, ja vien būs tautas izpratne un atbalsts. Saeima nevar deklarēt nekādu savstarpēju sapratni, ja viedokļi atšķiras. Mazākais panākums būs, ja mēs vismaz spēsim līdzsvarotā sarunā skaidrāk iezīmēt tās lietas, kuras šobrīd nepārvarami šķir mūsu vēsturiskās atmiņas, mūsu uzskatus,” sacīja komisijas priekšsēdētājs.

I. Laktovskis arī vērsa uzmanību, ka savstarpējās sapratnes meklēšanai vairs nav atlicis daudz laika: „Laiks mums paģērē mierīgu runāšanu – godīgu un atklātu, bet mierīgu, pacietīgu un iecietīgu. Nevaru piekrist ieteikumiem pagaidīt, kamēr večuki nomirs, tad problēma atrisināšoties pati no sevis. To nevar atzīt nedz par ētisku, nedz politiski tālredzīgu pieeju.”

Akcentējot jau līdz šim sasniegto savstarpējas sapratnes veicināšanā, I. Latkovskis vērsa uzmanību, ka ir uzsākts darbs pie likumprojekta par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. „Šis likumprojekts ir sākuma kompromisa variants, kuru vēlas koriģēt gan vieni, gan otri, gan trešie. Un es aicinu to darīt, vienlaikus nesagraujot pirmo sasniegumu ar kategorisku nostāju – ja viss nav pa manam prātam, tad labāk lai nav vispār!” uzsvēra I. Latkovskis, atgādinot, ka tas ir pacietīgs parlamentārais darbs ar sabiedrības līdzdalību.

Lai veicinātu vienādu attieksmi pret Otrajā pasaules karā karojošajiem karavīriem, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija rīkoja diskusiju, kurā piedalījās Otrā pasaules kara karavīrus pārstāvošās organizācijas, valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, garīdzniecības, akadēmisko aprindu, kā arī Saeimas frakciju pārstāvji.