Līdz ar velosezonas sākumu ir aktivizējušies arī velosipēdu zagļi. Pērn saņēmti 25 pieteikumus par velosipēdu zādzībām, savukārt 31 gadījumā velobraucēji guvuši gan vieglāka, gan smagāka rakstura traumas. Šogad zagļi ir piesavinājušies jau trīs velosipēdus.

Dati* liecina, ka 2012. gadā reģistrēti 17 gadījumi, kad zagļi piesavinājušies velosipēdus, nozogot tos no īpašnieku mājām. Savukārt 8 gadījumos zagļi velosipēdus piesavinājušies ārpus īpašuma apdrošināšanas polisē norādītās adreses. Zagšanas gadījumos velosipēdi bijuši pieķēdēti pie koka, pieslēgti pie kāpņu telpas margām, atstāti pie veikala vai naktskluba. Teju visi velosipēdi, kas nozagti ārpus adreses, nozagti, pārgriežot troses.

Šogad fiksēti jau trīs velosipēdu zādzību gadījumus. Kā liecina pieteikumi gan šogad, gan pērn, teju visos gadījumos zagļi ir tikuši galā ar velosipēdu pieslēgšanas trosēm. Protams, neviens pieslēguma veids nav 100% drošs, taču ikviens velosipēda īpašnieks aicināts parūpēties par savu braucamrīku, lietojot vismaz saslēdzējus ar U veida profilu, kurus par drošākiem atzīst arī speciālisti velosipēdu jautājumos. Taču svarīgi ir izvēlēties arī atbilstošu velosipēda novietošanas vai glabāšanas vietu, piemēram, pie veikaliem izvēlēties vietas, kur ir videonovērošana un kas ir apgaismotas arī diennakts tumšajā laikā.

2012. gadā par savainojumiem, kas gūti braucot ar velosipēdu, atlīdzībās izmaksāti teju 2000 latu. Lielākā izmaksātā summa bijusi vairāk nekā 320 lati. Velosipēdisti visbiežāk guvuši plaukstas kaulu, deguna lūzumus, kā arī saišu sastiepumus.

*apdrošināšanas sabiedrības «Balta» dati