Vasaras periodā, kad dodamies atvaļinājumos vai ceļojumos un atstājam mājokļus bez uzraudzības, būtiski palielinās zādzību skaits no privātmājām un dzīvokļiem*. Vidēji viena atlīdzība par mantu zādzību no mājokļa sastāda 737 latus. Valsts policija uzsver, ka ēkas stāvam, kurā atrodas dzīvoklis, nav izšķirošas nozīmes – zagļi izmanto katru īpašnieka neuzmanības kļūdu.

Novērojumi liecina, ka zādzību pieaugums no mājokļiem vērojams visas vasaras periodā, jo cilvēki dodas uz vasarnīcām vai tālākos ceļojumos un nereti atstāj īpašumu bez uzraudzības. Zādzību skaits jo īpaši palielinās uz svētkiem, piemēram, Jāņos. Liela daļa pilsētnieku dodas pie dabas un nav pat iespējams sarunāt ar kaimiņiem, lai tie pieskatītu dzīvokli. Visbiežāk šādos gadījumos tiek zagtas vērtīgas un viegli aiznesamas mantas, kas ir pamanāmas – portatīvie datori, foto kameras, somiņas, zeltlietas, nauda un norēķinu kartes, apģērbs (visbiežāk virsdrēbes) un apavi. Ir reģistrēti gadījumi, kad tiek nozagtas automašīnas atslēgas un vēlāk tiek nozagta arī pati automašīna. Šos datus apstiprina arī Valsts policija (VP).

Īpaša uzmanība sava mājokļa drošībai ir jāpievērš visas vasaras garumā, tomēr liels zādzību skaits no mājokļiem vērojams arī agrā rudenī, kad laika apstākļi vēl ir pietiekami silti, lai turētu atvērtus logus, taču diennakts tumšais periods ir palielinājies un zagļi var nemanīti iekļūt īpašumā.

VP izšķir divus mājokļu zādzību veidus: kad saimnieki ir mājās un, kad saimnieku mājās nav. Jau vairākus gadus Latvijā izplatītas zādzības, kad zagļi iekļūst privātmājās diennakts tumšajā laikā, kad saimnieki, piemēram, guļ mājas augšstāvā. „Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem – aptuveni ceturtā daļa no visiem zādzību gadījumiem notikusi tāpēc, ka dzīvoklim bijušas atvērtas durvis un dota iespēja netraucēti iekļūt priekštelpā. Vidēji viena zādzība ilgst no pāris sekundēm līdz pat stundai,” saka Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš.

Vidējā atlīdzības summa par zādzību no mājokļa ir 735 lati, taču pēdējos gados apdrošinātājs «Ergo» izmaksājis krietni lielākas kompensācijas. Pēdējā gada laika lielākās izmaksātās atlīdzības sasniedza pat 4200 latus, kad cietušajam tika nozagta nauda, datortehnika un video aparatūra.

VP atgādina, ka riska zonā nav tikai tie iedzīvotāji, kuru mājokļi atrodas ēku pirmajos stāvos, jo prakse liecina, ka zādzības aktīvi notiek gan no piektā, gan vienpadsmitā un citiem stāviem, kad zagļi īpašumā iekļūst caur balkonu.

Neatkarīgi no tā, vai dzīvojat privātmājā vai dzīvoklī, pirms dodaties prom no mājokļa, vienmēr pārliecinieties vai ir aizvērti logi, aizslēgtas durvis un ieslēgta signalizācija. Nav ieteicams uz balkona vai citā redzamā vietā atstāt vērtīgas lietas, piemēram, velosipēdus, un pirms ilgāka atvaļinājuma vai ceļojuma vēlams informēt kaimiņus vai radiniekus, lai viņi iespēju robežās pieskata īpašumu.

*  liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati