Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai var nākties netieši finansēt Ziemeļeiropas gāzes vada būvi pāri Baltijas jūrai, lai gan šīs valstis iebilst pret šāda cauruļvada būvi, informē Polijas mediji. Lai izbūvētu 7,4 miljardus eiro vērto gāzes vadu, Krievijas koncernam «Gazprom» un citām projektā iesaistītajām kompānijām jāaizņemas līdzekļi no Eiropas bankām.

Par pievilcīgāko uzskatāma Eiropas Investīciju banka, kas ir oficiālā Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcija un kuras aktīvus veido ES dalībvalstu, tostarp Baltijas valstu un Polijas, iemaksas. Iepriekš Polijai bija tiesības bloķēt iespējamo Eiropas Investīciju bankas lēmumu par Ziemeļeiropas gāzes vada būves kreditēšanu, bet līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā lēmumi ES tiks pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.