Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 10. marta 6:30 līdz 11. marta 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 274 izsaukumus. Kopumā dzēsti 237 ugunsgrēki, tajā skaitā 195 kūlas ugunsgrēks, veikti 10 glābšanas darbi, bija arī 19 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos cietuši pieci cilvēki.

Aizvadītajā diennaktī reģistrēti 195 kūlas ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais vienā diennaktī dzēsto kūlas ugunsgrēku skaits. Lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti:

Ciblas novada Ciblas pagastā – 80 hektāri;

Lubānas novada Indrānu pagastā – 40 ha;

Ciblas novada Blontu pagastā – 35 ha;

Daugavpils novada Vecsalienas pagastā – 30 ha platībā;

Salas novada Salas pagastā – 26 ha;

Babītes novada Babītes pagastā – 25 ha;

Daugavpils novada Kalupes pagastā – 22 ha;

Balvu novada Vīksnas pagastā – 20 ha;

Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Rēzeknes novada Rikavas pagastā– 15 ha;

Daugavpils novada Naujenes pagastā – 14 ha;

Gulbenes novada Beļavas pagastā – 13 ha;

Limbažu novada Vidrižu pagastā, Daugavpils novada Tabores pagastā, Madonas novada Sarkaņu pagastā, Jēkabpilī Brīvības ielas galā – 10 ha;

Aglonas novada Grāveru pagastā, Riebiņu novada Rušonas pagastā – 8 ha;

Rēzeknes novada Ozolaines pagastā – 7 ha;

Ventspils novada Ugāles pagastā – 6,5 ha platībā;

Ilūkstes novada Eglaines pagastā, Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Rēzeknes novada Griškānu pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā – 6 ha;

Rēzeknē Bērzu ielā – 5,5 ha;

Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Salaspils novada Salaspils pagastā, Iecavas novada Raņķos – 5 ha;

Pļaviņās Dārza ielā, Balvu novada Briežuciema pagastā, Amatas novada Drabešu pagastā – 4 ha;

Iespējams kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas. Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā dega sausā zāle 5 ha platībā un nodega dārza mājiņa 5 m² platībā. Zilupes novada Zaļesjes pagastā kūla dega 15 ha platībā un divi šķūņi dega 30 m² platībā. Jēkabpilī Madonas ielā sausā zāle dega četru ha platībā. Kūlas dedzināšanas rezultātā dega arī šķūnis 6 m² platībā. Salaspils novada Salaspils pagastā dega sausā zāle 2 ha platībā, celtniecības vagons, riepas un kokmateriāli 70 m², kā arī siltumnīca 5 m² platībā. Liepājā Spīdolas ielā dega divas dārza mājiņas 20 m² platībā un sausā zāle 50 m² platībā. Daugavpils novada Maļinovas pagastā dega sausā zāle 3 ha platībā un pagrabs 10 m² platībā. Rēzeknē Komunālā ielā dega kūla 3 ha platībā un nodega arī trīs dārza mājiņas 12 m² platībā. Rīgā Lielupes ielā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega konteiners ar laivu. Gulbenē tilta ielā dega kūla trīs hektāru platībā un nodega arī dārza mājiņa 10 m² platībā.

Ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši arī 8 meža ugunsgrēkus. Šajā laikā plaši mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas tieši kūlas dedzināšanas rezultātā. Daugavpilī Pilsētas mežā dega meža zemsedze 4800 m² platībā. Rēzeknes novada Lūznavas pagastā dega kūla 10 ha un mežs divu ha platībā. Rīgā Ozolciema ielas galā dega meža zemsedze 3 ha platībā un kūla viena hektāra platībā. Daugavpils novada Skrundalienas pagastā dega meža zemsedze 3 ha un kūla 8 ha platībā. Auces novadā meža zemsedze un sausā zāle dega 3 ha platībā. Kuldīgas novada Skrundas pagastā dega meža jaunaudze un kūla 6 ha platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.

Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51. panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.