Vai trīskāršosim pensijas?
16. aprīlī sākās un līdz 15. maijam turpināsies parakstu vākšana par Pensiju likuma grozījumiem, kas paredz 2,7 reizes palielināt minimālo pensiju, lai tā atbilstu iztikas minimumam. Valdības koalīcija grozījumus neatbalsta, un Labklājības ministrija brīdina, ka tie sagraus pensiju sistēmu, bet projekta iesniedzēji un opozīcija uzskata – jāpiespiež valdība reāli parūpēties par pensionāriem. Atbalstu likumprojektam jau izteikuši 11 989 vēlētāji, bet tā iesniegšanai Saeimā būs jāsavāc vismaz 149 064 paraksti.
Minimālā pensija – 135 lati
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu «Par valsts pensijām» minimālā pensija ir piesaistīta valsts sociālā apdrošinājuma pabalstam (šobrīd tie ir 45 lati, plānots palielināt līdz 60) un ir atkarīga no apdrošināšanas stāža – jo tas ilgāks, jo lielāku koeficientu piemēro pensijas aprēķinā. Pēc pašreizējā likuma minimālā pensija nākamā gada beigās nedrīkst būt mazāka par 49,5 latiem pie īsākā apdrošināšanas stāža un 76,5 latiem pie visilgākā stāža. Jaunajos grozījumos, par kuriem notiek parakstu vākšana, palielināti aprēķina koeficienti un minimālās pensijas apmēri, tādējādi var sasniegt pat 180 līdz 270 latus.
Grozījumos ierosinātā jaunā pensija attiektos uz vairāk nekā 460 000 jeb 98% vecuma pensionāru, informē Labklājības ministrija. Patlaban trīs ceturtdaļas pensionāru saņem līdz 130 latiem, bet nepilniem 2% jeb gandrīz 9 000 tā ir tikai robežās no 45 līdz 70 latiem. Savukārt valsts tēriņus pensiju izmaksai šie grozījumi teju dubultos – pērn vecuma pensiju izmaksai izlietoti 654,2 miljoni latu, bet pēc grozījumiem papildus vajadzētu vēl 461 miljonu.
Grozījumiem jānovērš genocīds
Likuma grozījumus ierosinājusi «Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij» kopīgi ar Pensionāru un senioru partiju (PSP). PSP līderis Jānis Kleinbergs uzsver, ka grozījumiem jānovērš genocīds pret vienu no neaizsargātajām tautas daļām. «Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij» valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers uzskata – ja vairāk nekā pusmiljons Latvijas pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma, valdība viņiem sola tikai dažu latu pielikumu, bet komunālo maksājumu un pārtikas cenas aug ik mēnesi, nav cita varianta, kā minimālo pensiju ar likumu nostiprināt iztikas minimuma līmenī. Saskaņā ar statistikas pārvaldes informāciju, iztikas minimums šā gada februārī bija 152 lati.
Upuris nākotnes vārdā?
"Nākotnē pensiju slogs budžetam būs vēl smagāks. Bet vai ir ētiski vecāko paaudzi upurēt savas nākotnes labā?" jautā socioloģe Aija Zobena. Viņa secina, ka demogrāfiskās prognozes nav iepriecinošas – Latvijā līdz 2050. gadam darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars no 69% var samazināties līdz 59% un katrs ceturtais iedzīvotājs būs vecāks par 65 gadiem. Mūsu pensiju sistēma šīs pārmaiņas ņem vērā un ir orientēta uz šodienas strādājošajiem, kas pensionēsies nākotnē. Toties pašreizējā vecākā paaudze dzīvo trūkumā.
Šādā situācijā sociālā drošība vājinās, vairākums cilvēku rūpējas par savu labklājību paši, kā nu prot, – nemaksā nodokļus, aizbrauc no Latvijas, rauš labumus gan atļautiem, gan neatļautiem paņēmieniem. Tas mazina kopējā labuma iespējamību. Pavisam vienkārši – jo mazāk cilvēku uzticas pensiju sistēmai, jo mazāk vēlas tajā piedalīties ar savu ieguldījumu, jo mazāk varēs saņemt no tās nākotnē.
Koalīcijas balsos pret
Saeimas politiķu domas par grozījumiem Pensiju likumā dalās – opozīcija uzskata, ka valsts pret pensionāriem izturas noziedzīgi, savukārt koalīcija sliecas par labu Labklājības ministrijas viedoklim, ka grozījumi sagraus pensiju sistēmu.
Ja paraksti tiks savākti un likums nonāks Saeimā, Tautas partija (TP) to neatbalstīs. "Jā, mēs varēsim izmaksāt lielākas pensijas pensionāriem rīt, bet ir jādomā, kas notiks parīt un aizparīt," uzskata TP frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.
Pret būs arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, kuras vadītājs Augusts Brigmanis atbalstu šiem grozījumiem sauc par populismu.
Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats uzsver, ka likuma grozījumi nav saskaņoti ar budžeta iespējām ilgtermiņā, jo tuvākajos gados samazināsies nodarbināto skaits, palielinot slodzi uz sociālo budžetu.
Tikai premjera pārstāvētās «Latvijas pirmās partijas/Latvijas ceļa» frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš atklāj, ka deputāti vēl nav formulējuši savu viedokli un iepazinušies ar Labklājības ministrijas informāciju.
Ceļš uz referendumu
Opozicionārs «Jaunais laiks» atbalsta grozījumus. "Rūpēties par pensionāriem, kas savā darba mūžā nodrošinājuši valsts attīstību un izaudzinājuši jauno paaudzi, ir valsts pienākums," atzīst valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Arī apvienības «Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā» vadītājs Jakovs Pliners apliecina atbalstu grozījumiem – valsts, kas nerūpējas par pensionāriem “ir slikta valsts". Arī «Saskaņas centra» vadītājs Nils Ušakovs apliecina atbalstu likumprojektam, kas pilnīgi saskanot ar partijas programmu.
Ja parakstus savāks un likumprojekts nonāks Saeimā, bet deputāti to bez grozījumiem neatbalstīs, notiks referendums. Paredzams, ka šis process, kamēr izšķiras grozījumu liktenis, ilgs vairākus mēnešus.
ATCERIES!
*Parakstīties var katru dienu četras stundas, arī brīvdienās un svētkos.
*Ja veselības stāvoklis neļauj ierasties uz parakstīšanos, to var pieteikt mājās, slimnīcā vai sociālās aprūpes namā.
*Otrreiz nav jāparakstās tiem, kas pie notāra jau apliecinājuši atbalstu šiem grozījumiem.
*Parakstu vākšanas vietu adreses un darba laikus vēlētāji var noskaidrot pašvaldībās, pa CVK uzziņu tālruni 67049999 vai CVK mājas lapā internetā www.cvk.lv.
*Likumprojekts «Grozījums likumā «Par valsts pensijām»» tiks iesniegts parlamentam, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētāji.
Viedokļi
Iveta Purne, labklājības ministre (ZZS)
– Šie vieglprātīgie un ekonomiski neizvērtētie grozījumi sagraus pensiju sistēmu. 2009. gadā tie izmaksātu gandrīz pusmiljardu latu un sociālā budžeta uzkrājuma pietiktu diviem gadiem. Ieņēmumi strauji samazināsies, jo iedzīvotāji nebūs motivēti maksāt sociālās iemaksas. Pensiju sistēma kopš 2002. gada ir ļāvusi veidot uzkrājumu, ne tikai garantējot pensijas šodienas pensionāriem, bet arī atlicinot naudu šodienas nodokļu maksātājiem, kas pensionēsies nākotnē. Ministrija turpinās indeksēt pensijas, palielināt piemaksas pie vecuma pensijas un paplašinās pensiju piemaksu saņēmēju loku.
Aina Verze, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja
– Labklājības ministrija un likumdevēji pakāpeniski risina pensiju problēmu, tāpēc referendums nav nepieciešams. Likuma grozījumi pensiju sistēmu izkropļos, jo darba devējiem zudīs motivācija maksāt nodokļus – 91% no sociālā nodokļa kopējās summas maksā daba devējs, lai darba ņēmējiem nodrošinātu sociālās garantijas. Likumā gan joprojām ir nepilnības, piemēram, neskatoties uz augsto inflācijas līmeni, indeksē tikai daļu no pensijām, tā saucamās "mazās pensijas", tā radot pensionāru tiesību pārkāpumus.
Aija Zobena, socioloģe (Latvijas Universitāte)
– Racionāli vērtējot, Latvijas pensiju sistēma neapšaubāmi ir viena no labākajām pasaulē. Problēma ir tā, ka šī sistēma nav domāta pašreizējiem pensionāriem, tā reāli varētu funkcionēt nākotnē. Situācija ir dramatiska, jo pensionāri nav no nekurienes uzradušies diedelnieki, kas kāro noēst nākotnes pensiju kapitālu. Tie ir pašlaik strādājošo vecāki un vecvecāki, kas ar savu darbu ir radījuši mūsu sabiedrības labklājību. Ekspertu aicinājumi saglabāt labo pensiju sistēmu uz vecās paaudzes rēķina ir racionāli, bet izklausās ciniski. Tas rada neuzticību sociālās nodrošināšanas sistēmai kopumā.
Pagaidām savākti 28 708 paraksti
Līdz šim par grozījumiem pensijas likumāx Latvijā parakstījusies 28 708 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien, 22. aprīlī apkopotā provizoriskā informācija.
Rīgā par grozījumiem pensijas likumā parakstījušies 4796 pilsoņi, Daugavpilī – 1492, Jelgavā – 776, Jūrmalā – 782, Liepājā – 1029, Rēzeknē – 856, bet Ventspilī 362 balsstiesīgie
Tukuma rajona vēlēšanu komisija apkopojusi parakstu vākšanas rezultātus Tukumā un rajonā. Līdz 22. aprīlim saņemti 717 paraksti. Tukuma kultūras namā parakstījušies 69 cilvēki, SIA «Tukuma nami» – 153, Kandavas novada domē – 115, Cēres administratīvajā centrā – 29, Matkules administratīvajā centrā – 24, Zemītes administratīvajā centrā – 12, Degoles pagasta padomē – 11, Džūkstes kultūras namā – 15, Engures kultūras namā – 29, Irlavas pagasta padomē – 9, Jaunpils pagasta padomē – 13, Jaunsātu pagasta padomē – 18, Lapmežciema novada domē – 51, Lestenes pagasta padomē – 15, Pūres kultūras namā – 17, Sēmes pagasta padomē – 4, Slampes kultūras pilī – 25, Smārdes pagasta padomē – 17, Tumes kultūras namā – 24, Vānes pagasta padomē – 16, Viesatu pagasta padomē – 12, Zantes pagasta padomē – 7, Zentenes kultūras namā – 32.












Pievienot komentāru