Latvijas uzņēmēji nespēj konkurēt ar citu valstu cenām, šādu viedokli laikrakstam "Dienas Bizness" paudis SIA "Mežroze" valdes priekšsēdētājs Arturs Kārlis Dreimanis.

"Kļuvis zināms, ka pagājušā gadā ir samazinājušies Latvijas tekstilrūpnieku eksporta apjomi uz Eiropas Savienības valstīm, jo Latvijas uzņēmumi nespēj konkurēt ar citu valstu ražotāju cenām. Problēmas pamatā bija iepriekšējo gadu neapdomīgā attieksme pret ražotājiem. Tas bija laiks, kad visiem bija labi un neviens nedomāja par attīstību. Radās priekšstats, ka ražotāji bija vajadzīgi vienīgi tāpēc, lai būtu kāds, kurš maksā nodokļus. Situācija ir tik slikta, jo paši vien sevi šajā bedrē iedzinām, – tajā nevajadzētu vainot ārējos faktorus," uzskata uzņēmējs.

"Tagad pēkšņi izrādās, ka valstij vajadzīga arī ražošana, nevis tikai pakalpojumu sfēra un nekustamo īpašumu tirdzniecība. Tekstilrūpniecības problēma ir tāda, ka bez gultasveļas cilvēki var dzīvot arī piecus gadus. Tā nav pirmās nepieciešamības prece, jo mainīta tiek tikai gadījumā, ja apnīk dizains. Savukārt nepieciešamība pēc jauna dizaina naudas trūkuma apstākļos nav prioritāra," atzīmējis Dreimanis.

Uzņēmēja skatījumā, šī iemesla dēļ Latvijā, domājams, šogad tirdzniecības apjomi tekstilprecēm noteikti samazināsies vēl par kādiem 10%-15%. "Gan ar resursu, gan arī algu un pakalpojumu izmaksu kāpuma rezultātā iepriekšējā gadā bijām spiesti palielināt produkcijas cenas. Savukārt mainīt cenu Eiropā tirgojamai precei tik viegli nevar. Visi zina, ka izmaksas Ķīnā ražotajām precēm ir ievērojami mazākas. Tāpēc gadījumā, ja tiek paaugstinātas mūsu cenas, automātiski samazinās noiets."

"Inflācijas pieaugums rietumos ir mazinājis noietu arī tur. Ja iepriekšējos gados pircēji bija gatavi pasūtīt desmit konteinerus ar preci vienā reizē, tad tagad viņi uzmanīgi vērtē noietu un iepērk sākotnēji tikai divus, lai nākamos jau pasūtītu tikai pēc iepriekšējās partijas izpārdošanas. Visi tagad taupa savu naudu un skatās, lai prece nestāvētu noliktavā, jo tie būtībā ir iesaldēti naudas līdzekļi. Sakarā ar to daudziem ražotājiem kritušies produkcijas noieta apjomi," stāstījis Dreimanis.

Pēc Dreimaņa vārdiem, sākotnējais kritums tika piedzīvots pagājušā gada beigās, savukārt tagad svārstās ap šo zemo līmeni. "Kādreiz preces virzība tirgū tika plānota turpmākajiem trīs līdz pieciem gadiem, bet tagad neviens vairs šādi izdzīvot nevar. Ar vienveidīgu preci ilgtermiņā nebūs iespējams uzturēt noteiktu tirgus daļu. Nepārtraukti ir jāmeklē jauni risinājumi un jāattīstās. Arī investīcijas turpmākajiem pieciem gadiem plānot ir ļoti grūti."

"Neskatoties uz negatīvajām tendencēm ekonomikā, nākotnē ir jāraugās optimistiski. Galvenais ir prast pielāgoties situācijai. Arī cilvēki pamazām sāk atgriezties ražošanas sektorā. Tāpēc šodien prognozējam arī turpmāku attīstību un ražošanas sektora izplešanos Latvijā," piebildis uzņēmumu vadītājs.

"Tagad visi runā, ka jāiet uz Krievijas tirgu, tomēr izpildīt to ir ļoti grūti. Noiets tur, protams, ir labs, bet jārēķinās ar citiem riskiem un citām problēmām. Krievijā stratēģija un mārketings ir pilnīgi atšķirīgi. Preci pārdot tur, iespējams, nav problēmu. Tomēr viena no problēmām ir laicīgi saņemt naudu par šo preci. Zviedrijā naudu saņemt nebūs problēmu, savukārt Krievijā pat gadījumā, ja ir zināms, ka šī nauda tiks samaksāta, tāpat nāksies pielikt pūles, lai atgūtu savus līdzekļus. (…) Ja tādu sadarbības modeli, kā mums ir ar Austrumu kaimiņiem, izmantotu, piemēram, attiecībās ar zviedriem, viņi ar mums vairs nesadarbotos. Tomēr, ja ir šie sakari un labas iestrādnes, strādāt nav problēmu, bet no jauna attīstīt biznesu Krievijā ir ārkārtīgi grūti. Tur galvenais ir pierast pie savādākas attieksmes," skaidrojis uzņēmējs.

"Ja runājam par reālo peļņu, daudzi ražotāji pašlaik domā par izdzīvošanu un noturēšanos tirgū. Šobrīd ir jāinvestē tehnoloģijās, lai varētu cerēt uz konkurētspēju nākotnē. Šādā situācijā, kad pie maza apgrozījuma vēl ir nepieciešams investēt attīstībā, tas tikai palielina izmaksas. Tāpēc galvenais, ko vēlas ražotāji, ir sagaidīt atbalstu no valdības, jo pretējā gadījumā ražošana var iznīkt. Ražošana ir tautsaimniecības attīstības pamatā, bez kā visas pārējās jomas nespēs pastāvēt. Tāpēc valdībai vajag strādāt, lai Eiropas fondus novirzītu ražotāju vajadzībām," ir pārliecināts uzņēmējs.