9. martā Ungārijā notiek referendums par medicīnas pakalpojumu un augstākās izglītības maksas atcelšanu, taču tā rezultāti var izrādīties drauds valsts politiskajai stabilitātei. Opozīcijas ierosinātais referendums, kas uzskatāms par vēl 2006. gada rudenī izraisītās politiskās krīzes turpinājumu, var gan sašūpot jau tā novājināto valdību, gan sagraut opozīciju, gan, sliktākajā gadījumā, atkal izsaukt vardarbību ielās.

Opozīcijā esošās labēji centriskās partijas «Fidesz» līderis Viktors Orbans aicinājis premjerministra Viktora Ģurčaņa valdību atkāpties, ja tā referendumā cietīs sakāvi, vēlētājiem noraidot taupības režīma ietvaros ieviestās iemaksas par veselības aprūpi un augstāko izglītību.

Šo valdības nepopulāro pasākumu mērķis ir iegrožot budžeta deficītu un sagatavot valsti eiro ieviešanai.

Daži analītiķi uzskata, ka valdošo sociālistu sakāve referendumā apdraud Ungārijas ekonomikas reformas ilgtermiņā.

Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka gadījumā, ja tagad notiktu vispārējās vēlēšanas, par valdošajām partijām balsotu tikai 15 līdz 20% vēlētāju.

Par ieceri rīkot referendumu Orbans paziņoja jau 2006. gada 23. oktobrī, uzstājoties ielas mītiņā, kas pēc tam izvērtās vardarbībā, izceļoties sadursmēm starp labēji noskaņotajiem demonstrantiem un policiju.

Ar šo sadursmi noslēdzās jau piecas nedēļas ilgušās nekārtības un grautiņi, kurus izraisīja Ģurčaņa atzīšanās, ka viņš melojis par valsts ekonomisko situāciju nolūkā nodrošināt savas partijas uzvaru parlamenta vēlēšanās.

Lai gan vardarbīgie protesti, pieprasot premjera atkāpšanos, aprima, to atstātās sekas joprojām valda pār Ungārijas politiku.

Ģurčaņa atzīšanās kalpoja nemieriem tikai par cēloni, taču tos uzkurināja nepopulārie taupības pasākumi. Jau 2006. gadā tūlīt pēc uzvaras vēlēšanās valdība nāca klajā ar veselu pasākumu paketi, kas paredzēja nodokļu un energoresursu cenu paaugstināšanu, sociālo izdevumu samazināšanu, kā arī izglītības un veselības aprūpes sistēmu reformēšanu.

Tā rezultātā ekonomikas izaugsmes temps 2007. gadā saruka līdz 1,3%, bet inflācija sasniedza 9% pirms šī gada janvārī atkal nokritās līdz 7,1%. Arī bezdarba līmenis sasniedza augstāko robežu pēdējo desmit gadu laikā – 8,1%.

Tomēr valdībai izdevās iegrožot katastrofālo budžeta deficītu, kas 2006. gadā sasniedza 9,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aplēses liecina, ka pagājušajā gadā tas krities līdz 5,7% no IKP, bet nākamajā gadā valdība cer deficītu samazināt līdz 3,2%.

Tikmēr «Fidesz», lai ierosinātu referendumu, kas varētu daļēji apturēt valdības īstenotās reformas, izdevās savākt simtiem tūkstošiem parakstu.