Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2013. gadā reģistrēts rekordliels ar nepigmentēto ādas vēzi saslimušo skaits – 1497, kas ir vēl vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt ar pigmentēto ādas vēzi jeb melanomu reģistrēto skaits sasniedz 203, kas kopā veido 1700 pacientus, tādējādi apliecinot ārstu jau iepriekš paustās bažas, ka reālais iedzīvotāju skaits, kam potenciāli var attīstīties ādas vēža šūnas ir daudzas reizes lielāks. Dermatologs Dr. Raimonds Karls, biedrības «Dermatologi pret ādas vēzi» valdes priekšsēdētājs uzsver, situācija ir ļoti nopietna, jo pērnā gada dati skaidri iezīmē reālo situāciju – šobrīd no visiem ļaundabīgā audzēja veidiem, ar nepigmentēto ādas vēzi saslimušo skaits ierindojas stabilā pirmajā pozīcijā, un diemžēl situācija tuvākajā desmitgadē tikai pasliktināsies.

Analizējot datus, šobrīd ir redzams, ka saslimstība ar ādas vēzi, ar katru gadu palielinās, ja 2010. gadā tika reģistrēts 981 jauns saslimstības gadījums, tad 2013. gadā tie jau ir 1497 pacienti. Saslimušo skaita pieaugums vērojams ne tikai pa gadiem, bet arī salīdzinājumā ar citiem onkoloģijas veidiem. Kā stāsta Dr. Raimonds Karls, satraucošo situāciju arī spilgti atainoja pērnais gads, kad tika uzsākta informatīva kampaņa «Dzīvo ar veselu ādu», kuras laikā tika pastiprināti aicināti iedzīvotāji vērsties pie dermatologiem, lai pārbaudītu savu ādas stāvokli. Apkopojot visus datus tika konstatēts, ka no 270 pacientiem veidojumi tika konstatēti 55% gadījumu.

„Viena no Latvijā visizplatītākajām pirmsvēža stadijas veidiem ir aktīniskā keratoze. Tieši šo veidojumu klātbūtne uz pacienta ādas kalpo kā trauksmes signāls, ka cilvēkam ir ar steigu jādodas pie ārsta. Šie veidojumi nerodas ne vienas, ne divu dienu laikā, to attīstību prasa desmitiem gadu. Tomēr neraugoties uz faktu, ka pasaulē notiek nemitīgi pētījumi, konferences, tiek veikti izglītojošie pasākumi, pacienti diemžēl šos ādas vēža priekšvēstnešus nesaredz un nekonsultējas ar ārstu, lai gan ādas vēža priekšvēstnešu ārstēšana spēj sniegt labāku rezultātu, nekā cīņa ar pašu ādas vēzi. Pasaulē arī tiek veidoti nemitīgi pētījumi, kas veltīti saslimstībai ar ādas vēzi, piemēram, pēdējā laikā arvien vairāk tiek analizēta papilomas vīrusa loma ādas vēža attīstībā. Tāpat ir skaidrs, ka samazināt risku, var minimalizējot ādas pakļautību ultravioletajam starojumam. Tomēr, protams, ka nav vienas, universālas receptes, tāpēc pats svarīgākais ir laicīga un regulāra ādas stāvokļa diagnostika, īpaši jau cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem”, skaidro Dr. Raimonds Karls.

Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz savlaicīgu ādas pārbaudi, arī šogad tiks turpināta pērnajā gadā uzsāktā informatīvā kampaņa «Dzīvo ar veselu ādu». (www.veselaada.lv). Kampaņas ietvaros iedzīvotājiem būs iespēja pieteikties uz vizīti pie dermatologiem daudzviet Latvijā. Tāpat jau šobrīd tiek nodrošināts informatīvais tālrunis – 20242222, uz kuru zvanot, ikviens interesents, kuram ir bažas par savu vai savu tuvinieku veselību, var saņemt konsultāciju, vai arī tas tiks norīkots pie dermatologa, kurš vistuvāk atradīsies konkrētā pacienta dzīves vietai.