Veicot darba vides riska novērtēšanu, turpmāk trokšņa mērījumi būs jāveic ar kalibrētu mēraparatūru. Līdz šim trokšņa mērījumi bija jāveic ar verificētu mēraparatūru.

Kā informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Vineta Bērziņa, to paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku», kas 8. aprīlī apstiprināti Ministru kabineta sēdē. Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».
Šīs izmaiņas nepieciešamas, jo pērn apstiprinātajā valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstā nav iekļauti akustiskie mērīšanas līdzekļi – audiometri un trokšņmēri.
Samazinot administratīvo slogu darba devējiem, noteikumos svītrota norma, kas nosaka pienākumu darba devējam sagatavot nodarbināto sarakstu, kuri pakļauti trokšņa ietekmei. Tāpat apstiprinātie noteikumi redakcionāli precizēti atbilstoši izmaiņām citos normatīvajos aktos un Latvijas Valsts standartos.
Saskaņā ar likumu par mērījumu vienotību kalibrēšana ir operāciju kopums, kas nosacītos apstākļos konstatē sakarību starp mērīšanas līdzekļu uzrādītajām vērtībām un attiecīgām etalonu vērtībām. Kalibrēšanu izmanto, lai noteiktu instrumenta nolasījuma pareizību, drošumu un ticamību. Tāpat tā nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka nolasījumi no mērīšanas līdzekļa ir saskaņā ar citiem mērījumiem.
Savukārt verificēšana ir darbību kopums, ar kuru palīdzību konstatē un apstiprina, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām.
Pēc LM pētījuma «Darba apstākļi un riski Latvijā» datiem, troksnim ir pakļauti 45% nodarbināto, galvenokārt, koksnes, koka un korķa izstrādājumu, mēbeļu ražošanā (80,5%), būvniecībā (65,4%), apstrādes rūpniecībā (65,2%) un izglītībā (62,1%). Troksnim biežāk pakļauti vīrieši (57,7%) nekā sievietes (34,6%).