Finansējuma palielināšana, tiesnešu aktīvāka līdzdalība ar tiesu sistēmas attīstību saistītu jautājumu iniciēšanā un virzīšanā, kā arī tiesnešu reputācijas uzlabošana bija trīs būtiskākie virzieni turpmākajiem darbiem, lai nodrošinātu tiesu sistēmas attīstību, kurus 11. aprīlī nosauca tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, uzrunājot Tiesnešu konferences dalībniekus.

"Tiesu sistēmas uzlabošanā tiek darīts daudz, taču pie sasniegtā nedrīkst apstāties," uzsvēra G. Bērziņš. "Lai samazinātu problēmu slogu, galvenais, taču vienlaikus sāpīgākais, ir jautājums par naudu, kuras, kā zināms, vienmēr ir par maz. Tāpēc tieši finansējuma palielināšana tiesām ir neatliekama vajadzība. Obligāti ir jāturpina darba samaksas palielināšana tiesu darbiniekiem, dažās tiesās ir jāpalielina tiesnešu skaits. Vajadzīgas arī jaunas telpas un inventārs."

Tieslietu ministrs informēja, ka ministrija jau pieprasījusi papildus līdzekļus tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielināšanai (vairāk nekā 5,5 miljonus latu), kā arī pašlaik tiek gatavots pieprasījums finansējuma nodrošināšanai vairāku jaunu tiesu ēku būvniecībai. "Apmeklējot tiesas, man tiešām bija patīkami redzēt, ka, piemēram, Limbažu un Valkas tiesu ēkas guvušas pilsētas atzinību par sakoptākajiem namiem. Taču tādiem ir jābūt visu tiesu namiem, jo tiesa cilvēku apziņā sākas jau ar pašu ieiešanu tiesas ēkā. Ir grūti gaidīt pozitīvu attieksmi, ja cilvēks redz aplupušas sienas un nobrukušu apmetumu," norādīja G. Bērziņš.

Kā informēja tieslietu ministra preses sekretārs Valdis Freidenfelds, par tiesu sistēmas darba pilnveidošanu G. Bērziņš izteica atziņu, ka "Tieslietu ministrija viena pati nekad nespēs panākt, lai tiesu vara patiesi ieņemtu to nozīmīgo vietu, kas ir nostiprināta Latvijas pamatlikumā Satversmē. Tikai strādājot kopīgi mēs varam panākt daudz vairāk". Tāpēc ministrs aicināja tiesnešus pašus aktualizēt sabiedrībā tiesu sistēmai būtiskākos jautājumus. "Man kā ministram un ministrijai būs vieglāk panākt iecerēto, ja aktivitātēm būs spēcīga aizmugure. Šīs aizmugures nodrošinājums lielā mērā ir tiesnešu ziņā," paziņoja G. Bērziņš.

Tajā pašā laikā tieslietu ministrs aicināja neaizmirst par tiesu reputāciju un uzticamību sabiedrībā. "Bez tās bezjēdzīgas ir gan informācijas sistēmas, gan skaisti tiesu nami. Un joprojām sabiedrības dienaskārtībā tieši reputācija ir jautājums numur 1. Ētiska vai neētiska rīcība jebkurā gadījumā ir individuāla. Tāpēc es aicinu ikvienu tiesnesi strādāt un spriest tiesu tā, lai Tiesnešu ētikas komisijai būtu iespējami maz darba," sacīja G. Bērziņš.

Vienlaikus Tieslietu ministrs akcentēja arī tiesu sistēmā pastāvošās problēmas. "Daudz svarīgāks par ēkām un materiālajām vērtībām ir kvalitatīvs tiesnešu darbs, un tai ir jābūt mūsu visu galvenajai prioritātei. Tāpēc kā ļoti svarīgu padarīto darbu vēlos atzīmēt kopš pagājušā gada ieviesto Tiesu informācijas sistēmu," sacīja tieslietu ministrs. "Svarīgi apzināties, ka sistēmas ieviešana nav tikai moderno tehnoloģiju izmantošana tiesu praksē. Vēlos to cieši saistīt ar nolēmumu kvalitāti un uzticamību tiesām, kurai, manuprāt, ir jāpievērš īpaša uzmanība. Uzskatu, ka šajā jomā ir vēl daudz darāmā, lai samazinātu to pārsūdzēto nolēmumu skaits, kuri tiek atcelti vai taisīti pretēji nolēmumi, kā arī padarītu nolēmumus saprotamākus sabiedrībai."

G. Bērziņš norādīja, ka nevar arī samierināties problēmu, kas tiesu sistēmu ir vajājusi gadiem – atsevišķos gadījumos joprojām lietas netiek izskatītas saprātīgos termiņos.

"Saprotu, ka bieži tā nav tiesnešu vaina, ja lietu ir vairāk nekā spējat izskatīt, ja regulāri neierodas aizstāvības advokāts vai tiesājamais ir saslimis. Varu apliecināt, ka šīs problēmas novēršana prioritāšu sarakstā ir uzreiz aiz finansējuma palielināšanas tiesām. Jo ātrāk to novērsīsim, jo ātrāk izdosies samazināt arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto sūdzību skaitu, kā arī ietaupīt līdzekļus, kurus ieguldīt tiesu sistēmas attīstībā," norādīja ministrs.

Izvērtējot gada laikā padarīto, kā būtiskāko tieslietu ministrs novērtēja finansējuma palielināšanu par vairāk nekā 10 miljoniem latu, kas ļāva palielināt tiesnešu un tiesu darbinieku algas, kā arī investīcijas tiesu infrastruktūras attīstībā, tajā skaitā Administratīvās apgabaltiesas ēkas Rīgā atklāšanu un finansējuma piešķiršanu četru jaunu administratīvo rajonu tiesu namu izveidei reģionos – Liepājā, Jelgavā, Valmierā un Rēzeknē, kas uzsāks darbu nākamgad.

Liene Akmens

Svinīgi tiek atklāta «air Baltic» gaisa satiksme starp Rīgu un Kuopio

11. aprīlī Kuopio pilsētas domē Latvijas vēstnieks Somijā Einars Semanis un Kuopio pilsētas mērs Peteri Paronens svinīgi atklāj jaunu tiešo «air Baltic» maršrutu starp Rīgu un Kuopio. Atklāšanai par godu Latvijas vēstniecība Somijā sadarbībā ar Latvijas tūrisma attīstības aģentūras (TAVA) biroju Helsinkos un «air Baltic» rīko semināru, kas veltīts biznesa un tūrisma iespējām Latvijā. Seminārā ar prezentācijām uzstājas Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Ralfs Dakters, TAVA biroja Helsinkos direktore Inguna Žīgure, Rīgas Tūrisma Informācijas un koordinācijas centra vadītāja Sandra Inkena, Jūrmalas pilsētas domes tūrisma Informācijas centra vadītāja Gunta Ušpele, «air Baltic» pārdošanas vadītāja atbildīga par Skandināviju un Somiju Jūlija Sovane. Pasākumā piedalās vairāk nekā 60 Somijas uzņēmēju, tūrisma kompāniju, vietējo pašvaldību un mēdiju pārstāvju no Somijas reģiona.

Kā informēja Ārlietu ministrijas Preses centra pārstāvis Edgars Bulvāns, pirms svinīgās maršruta atklāšanas Kuopio tiek rīkots arī tūrisma darba seminārs, kurā piedalīsies tādi Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi kā «Baltic Travel Group» (BTG), «Latvia Tours», «Con-Ex», «TAS Baltics DMC», «Reval Hotels», «Hotel Valdemārs», Rīgas Tūrisma informācijas un koordinācijas centrs, Jūrmalas pilsētas Tūrisma informācijas centrs un «air Baltic», kas tūrisma darba semināra laikā iepazīstinās Savo reģiona tūrisma nozares un masu mediju pārstāvjus ar tūrisma, semināru, konferenču un nakšņošanas iespējām Latvijā, kā arī citām tūrisma iespējām.

Kuopio atrodas Somijas vidusdaļā tā sauktajā Ezeru zemē, un tas ir nozīmīgs Somijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares reģions, kā arī ideāls tūrisma galamērķis, kas piedāvā visplašākās un daudzveidīgākās tūrisma un atpūtas iespējas.