Spāņiem 9. martā jāizlemj, vai dot iespēju darbu turpināt pašreizējam premjerministram un liberālo reformu īstenotājam Hosē Luisam Rodrigesam Sapatero, kurš nāca pie varas 2004. gadā, dažas dienas pēc asiņainajiem terora aktiem Madrides piepilsētas vilcienos gūstot negaidītu uzvaru parlamenta vēlēšanās, vai arī ļaut amatā stāties viņa konservatīvajam sāncensim, kurš kārtējo reizi varētu mainīt valsts seju.

47 gadus vecais premjerministrs, kuram sabiedriskās domas aptaujas sola vispārējās vēlēšanās uzvaru pār 52 gadus veco opozīcijas līderi Mariano Rahoju, ir gatavs turpināt plašās sociālās reformas, kuras jau tagad radikāli izmainījušas pārsvarā katoļu apdzīvoto valsti.
Pēdējās aptaujas liecina, ka Sapatero pārstāvētie sociālisti par četriem procentpunktiem apsteidz Rahoja vadīto konservatīvo Tautas partiju (PP), un sociālistu pārsvars kopš pagājušā mēneša pieaudzis par diviem procentpunktiem.
Tomēr politiķi abās nometnēs ir piesardzīgi, ņemot vērā, ka sabiedriskās domas aptauju sniegtās prognozes pirms četrām iepriekšējām parlamenta vēlēšanām izrādījās nepareizas.
Pirms četriem gadiem Rahojs aptaujās pārliecinoši apsteidza Sapatero un bija drošs, ka varēs vadīt pēc kārtas jau trešo konservatīvo valdību.
Rahojs, kurš savulaik ieņēmis izglītības un iekšlietu ministru amatus, PP vadību pārņēma no Hosē Marijas Asnara, kas Spānijas premjera krēslā atradās no 1996. līdz 2004. gadam.
Taču 2004. gada 11. martā, trīs dienas pirms vēlēšanām, vairākos Madrides piepilsētas vilcienos eksplodēja bumbas, nogalinot 191 cilvēku.
Sapatero vēlēšanās guva uzvaru, izmantojot spāņu neapmierinātību ar tolaik valdošās PP centieniem uzbrukumos vainot basku separātistu bruņoto grupējumu ETA, lai gan visi pierādījumi liecināja, ka masu slepkavības pastrādājuši islāmistu ekstrēmisti, kuri savu rīcību pamatoja ar Spānijas dalību Irākas karā.
Sapatero pēc vēlēšanām nekavējās atsaukt spāņu karavīrus no Irākas.
Tagad bijušais jurists cer, ka vēlētāji viņam dos iespēju ieņemt premjera amatu uz otru termiņu.
Tas, iespējams, ir atkarīgs no tā, vai gados jaunie spāņi tikpat aktīvi dosies pie vēlēšanu urnām, kā tas notika 2004. gadā.
Pagājušajā nedēļā Sapatero pie vēlētājiem, un "īpaši, pie jauniem cilvēkiem, vērsās ar aicinājumu pasniegt labējiem "demokrātijas stundu", nodrošinot "augstāko aktivitāti [Spānijas] demokrātijas vēsturē".
"Domāju, ka jauniem cilvēkiem ir pietiekami daudz motīvu skriet uz vēlēšanu iecirkņiem un būt ļoti apmierinātiem ar Sapatero administrāciju," uzskata politikas zinātniece Estere Garsija Sančesa.
Daudzi no pieciem miljoniem jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas veido 17% no vēlētāju kopskaita, ir īpaši apmierināti ar Sapatero valdības īstenotajām plašajām sociālajām reformām. To vidū ir viendzimuma laulību legalizēšana, laulības šķiršanas atvieglošana, likumi, kas veicina dzimumu līdztiesību un vēršas pret vardarbību ģimenē, kā arī nelegālo imigrantu amnestēšana.
Tajā pašā laikā daudzas no reformām satracinājušas Romas katoļu baznīcu.
Tomēr konservatīvie cenšas neiesaistīties debatēs par tiem iepriekšējās valdības lēmumiem, kas izpelnījušies plašu popularitāti, nevēloties ar to tikai mobilizēt jaunos vēlētājus, kas ierastos uz vēlēšanām, baidoties, ka PP, nonākusi pie varas, līdzšinējo liberālo reformu kursu pavērstu pretējā virzienā.
Tā vietā PP koncentrē savu kampaņu uz mākoņiem, kas sākuši savilkties pār iepriekš strauji augošo ekonomiku, Sapatero uzsākto neveiksmīgo miera procesu, cenšoties panākt, lai ETA pārtrauc vardarbību, un uz pieaugošo imigrantu skaitu.
Rahojs pagājušajā mēnesī ierosināja ieviest līgumu, kuru imigrantiem būtu jāparaksta, lai pierādītu savu vēlmi integrēties Spānijas sabiedrībā, taču Sapatero šo ieceri noraidīja.
Imigrantu skaits no aptuveni pusmiljona 1996. gadā līdz 2006. gada beigām pieauga līdz 4,5 miljoniem, liecina oficiālā statistika.
Vienlaikus abas puses sola, izmantojot ievērojamo budžeta pārpalikumu, samazināt nodokļus un palielināt sociālās izmaksas.
Tomēr, tāpat kā 2004. gadā, maz ticams, ka kāda no lielākajām partijām iegūs absolūto vairākumu, kam nepieciešams vismaz 176 vietas parlamentā. Tāpēc uzvarētājam būs jāmēģina veidot visai neērta koalīcija ar mazākām partijām, piemēram, basku un kataloņu nacionālistiem.
35 miljoniem balsstiesīgo spāņu svētdien jāievēl 350 Pārstāvju kongresa deputāti, kā arī 208 no 264 senatoriem.