Svētdien, 9. martā, Jūrmalas pludmalē tika atrasts aptuveni divas nedēļas vecs pelēko roņu mazulis. Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu ieteikumam, Slokas dzīvnieku patversmes darbinieki pēcpusdienā to nogādāja Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Pēc pirmās apskates konstatēts, ka ronēns ir novārdzis un dabā izdzīvot nebūtu spējīgs.

Šopavasar tas ir pirmais ronēns. Līdz šim Rīgas ZOO katru pavasari lielākā vai mazākā skaitā tiek uzņemti nelaimē nonākuši pelēko roņu un pogaino sīkroņu mazuļi, kuru mākslīgo izbarošanu finansiāli atbalsta Ventspils dome. Tā kā siltā ziema Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī neļāva veidoties stabiliem ledus laukiem, Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieki prognozē, ka šajā pavasarī pludmalēs būs atrodams ne viens vien novārdzis vai arī vienkārši atpūsties izrāpojis ronēns.

Marts un aprīlis ir laiks, kad uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem dzimst pelēko roņu mazuļi. Nav izslēgts, ka daža roniene par dzemdību vietu izvēlas arī Latvijas piekrastes ledu vai pludmali. Izdzīvo ne katrs mazulis, jo tikai veseliem un labu kondīciju sasniegušiem īpatņiem ir pietiekoši tauku (enerģijas) rezervju, lai aukstajā ūdenī nenosaltu un dažu nedēļu laikā pēc tam, kad māte beigusi barot ar pienu, iemācītos patstāvīgi ķert zivis.

Nokļūstot jūrā priekšlaikus (ieskalo viļņi, aizpūš kopā ar ledus gabalu, māte pazaudē mazuli, kurš aizklīdis no pastāvīgās uzturēšanās vietas u.c.), mazulim iespējas izdzīvot ir pavisam nelielas. Šādus – novārgušus, savainotus vai neglābjami slimus pelēko roņu (retāk – pogaino sīkroņu) – mazuļus nereti martā – aprīlī atrod arī Latvijas piekrastē.

Jāņem gan vērā, ka ne katram pludmalē atrastam roņu mazulim vajadzīga palīdzība. Ja ronēns jau sācis mainīt (uz galvas, muguras) balto, garo pūku tērpu pret īsu, pelēku vilnu, visticamāk, tas jau uzsācis patstāvīgu dzīvi un labākais, ko šādā gadījumā darīt – paņemt suni pavadā un mazulim netraucēt. Tāpat palīdzība nav vajadzīga apaļīgam un ņipram mazulim, kuru vēl klāj baltā pūka, jo, iespējams, tas gaida māti. Tad pareizākais – steigšus attālināties.

Jāatceras, ka roņu mazuļi bez kaitējuma veselībai neēduši var iztikt vairākas dienas. Lielāks kaitējums dabai rodas, atņemot tai veselu roņu mazuli, nevis dienu liekot pagaidīt palīdzību vārgulītim.

Tad nu labāk atbilstoši likumam meklēt speciālistu palīdzību (nevis ņemt ronēnu un kaut kur nest), lai tiktu pieņemts pareizs lēmums.

Ja māc šaubas par ronēna veselības stāvokli, viņš izskatās novārdzis vai ir redzami ievainojumi, ieteikums sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem – tālr. 67509545, 29123431. Patvarīgi ronēnu pārvietot nav ieteicams. Vides speciālisti palīdzēs izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu.