Paredzams, ka šogad ap Černobiļas atomelektrostacijas bojāto ceturto reaktoru tiks uzsākta jauna sarkofāga celtniecība, lai apturētu radiācijas noplūdi.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) solījusi šim mērķim atvēlēt 135 miljonus eiro (95 miljonus latu) – aptuveni 10% no savas 2007.gada tīrās peļņas. Reaktoru paredzēts nosegt ar 105 metrus augstu tērauda kupolu 257 metru diametrā. Vēl plānots uzbūvēt arī izmantotās kodoldegvielas glabātavu.

22 gadus pēc briesmīgākās civilās kodolkatastrofas cilvēces vēsturē radiācijas līmenis AES tuvākajā apkaimē joprojām 30 reizes pārsniedz cilvēkiem pieļaujamo normu.

Esošais reaktora apvalks tika būvēts lielā steigā drīz pēc sprādziena. Dzēšot liesmas, no augšas pār reaktoru tika kaisītas smiltis un ķimikālijas, pēc tam tika izbūvēta dzelzceļa līnija, lai nogādātu uz atomelektrostaciju betonu un tēraudu sarkofāga būvei.

ERAB un Ukrainas amatpersonas un žurnālisti, kas sakarā ar paredzētajiem būvdarbiem apmeklēja reaktoru, netika tam pielaisti tuvāk par vairākiem simtiem metru un vēlāk tika pakļauti radiācijas pārbaudēm. Tomēr Černobiļas AES ģenerāldirektors Nikolajs Dmitruks centās noraidīt bažas par bīstamiem radiācijas līmeņiem. "Pavadot dienu atomelektrostacijā, jūs saņemat tikpat lielu radiācijas devu, kā lidmašīnā šķērsojot Atlantijas okeānu," viņš apgalvoja žurnālistiem.

Plānots, ka būvdarbos tiks iesaistīti aptuveni 1500 strādnieki, galvenokārt no Ukrainas. Viņi dzīvos ārpus 30 kilometru lieguma zonas, kas noteikta ap AES, un uz darbu tiks nogādāti autobusos.

Neraugoties uz valdības noteikto aizliegumu, šai zonā joprojām mīt aptuveni 300 cilvēki. Par dzīvi, kas savulaik kūsāja AES darbinieku apdzīvotajās pilsētiņās, šobrīd nedaudz atgādina vienīgi pie mājām izžauta veļa un daža gausa padomju laiku automašīna, ko gadās sastapt uz ceļiem. Galvenā pilsēta Pripete, kurā pirms avārijas dzīvoja aptuveni 49 000 cilvēki, tika evakuēta vienas dienas laikā un joprojām ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem.

Toties bērzu birzīs un leknajās pļavās ap avārijas vietu savairojušies vilki, brieži un mežacūkas. Ekologus pārsteidz šo dzīvnieku spēja izdzīvot vidē, kuras radioaktīvas piesārņojums ir vairākas reizes lielāks nekā savulaik Hirosimā un Nagasaki, kopā ņemot.

"Pēc katastrofas zona ir kļuvusi par milzīgu rezervātu. Bez cilvēka klātbūtnes viņi savairojušies," izteicies AES direktora vietnieks tehniskās drošības jautājumos Aleksandrs Novikovs. Tiesa gan, grūti pateikt, kā radiācija ietekmēs cilvēkus un dzīvniekus ilgākā laikā.

Pirmo reizi Ukraina lūdza Rietumu atbalstu Černobiļas drošības garantēšanā jau drīz pēc PSRS sabrukuma – 1992.gadā. Debates turpinājās visus deviņdesmitos gadus – Ukraina apsūdzēja Rietumus vienaldzībā, bet dažas rietumvalstis izvairījās atsaukties uz vairākkārtējiem Kijevas lūgumiem pēc lielākas palīdzības.

Sarkofāgu, ko būvēs Francijas vadītais konsorcijs "Novarka", paredzēts pabeigt 2012.gadā. Pēc ERAB aplēsēm, visi darbi izmaksās aptuveni 1,05 miljardu eiro (738 miljonus latu). Ieskaitot jaunāko piešķīrumu, pašlaik savākti 975 miljoni eiro (685 miljoni latu).

Lai gan atlikušo summu varētu viegli savākt no ERAB dalībvalstīm, bankai tomēr joprojām ir bažas par šo projektu. "Galvenie sarežģījumi saistīti ar valūtas kursa svārstībām," atzinis ERAB Kodoldrošības departamenta direktora vietnieks Baltazars Lindauers, piebilstot, ka dārgāks kļūst arī Ukrainas darbaspēks.

Beidzamais AES reaktors tika slēgts 2000.gadā – to pieprasīja starptautiskā kopiena, kas arī palīdzēja Ukrainai pabeigt divus citus reaktorus, lai kompensētu zaudētās enerģijas ražošanas jaudas.

Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātus glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbiniekus un karavīrus. Daudzi no viņiem izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un lēnā nāvē.

Starp avārijas seku likvidētājiem bija vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju – no tiem gandrīz 500 nomira un 3000 kļuva invalīdi.

Pēc avārijas radioaktīvais piesārņojums ar nokrišņiem izplatījās pār lielām teritorijām Eiropā, īpaši skarot pašu Ukrainu, kā arī Baltkrieviju un tuvējos Krievijas rajonus.

Dažādas institūcijas sniegušas atšķirīgu avārijas tiešo upuru skaitu. Pasaules Veselības organizācija minējusi 9000

cilvēkus, bet vides aizsardzības organizācija "Greenpeace" pieļauj, ka skaitlis ir daudz lielāks – pat 93 000.