Fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai. To paredz grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ko Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 15.maijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā 3. galīgajā lasījumā.

„Gribu uzsvērt, ka šie likuma grozījumi nenozīmēs automātisku bērnu izņemšanu no ģimenes, kurā viens vai abi vecāki smēķē, kā vairākkārt nepatiesi izskanējis medijos. Šim likumprojektam sekos grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot naudas sodus par šīs normas pārkāpumiem,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Diskutējot par gadījumiem, kuros bērns tomēr būtu jāizņem no ģimenes, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis akcentēja, ka tajās ģimenēs, kurās vecāki neapzinās tabakas dūmu kaitīgumu uz bērnu veselību, pārsvarā ir arī citas problēmas – tostarp alkoholisms un narkomānija. Gadījumos, kad bērni nonāk slimnīcā ar atkārtotām astmas lēkmēm vai smagu bronhītu vecāku smēķēšanas dēļ, tiesībsargājošām iestādēm un Bāriņtiesai būtu jāļauj attiecīgi rīkoties, pauda P. Apinis.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz paplašināt arī emocionālās vardarbības definīciju, nosakot, ka tā ir arī bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties arī pret viņa tuvinieku.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt pienākumu vecākiem vai personām, kuras aprūpē bērns nodots, savas prombūtnes laikā bērnam līdz septiņu gadu vecumam nodrošināt uzraudzību. Vienlaikus tiek definēts arī bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs un noteikti tā darbības pamatprincipi ― pakalpojuma sniegšanas vietā tam jānodrošina bērnam atbilstoša vide, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un vispusīgai attīstībai.

Lai veicinātu bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, likuma grozījumi paredz noteikt – bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē, un ārpusģimenes aprūpē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam šāda iespēja tiek nodrošināta. Savukārt regulējums attiecībā uz aizbildnībā esoša bērna aprūpi paredz pienākumu vecākiem maksāt aizbildnim uzturlīdzekļus, bet aizbildnim ― tiesības vērsties tiesā, ja tas netiek darīts.

Likuma grozījumi nosaka arī gadījumus, kad bērna vecāks tiek atbrīvots no samaksas par bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem, piemēram, ja bērns mātei piedzimis dzimumnozieguma rezultātā, un virknē citu gadījumu.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt to personu loku, kurām nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat kā līdz šim, tie būs speciālisti, kuri izskata lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, taču vienlaikus tiek iekļauti arī citu profesiju pārstāvji, kuri ikdienā strādā ar bērniem un var laicīgi pamanīt un novērst bērnu tiesību pārkāpumus, piemēram, vardarbību pret bērnu.

Savukārt, lai nodrošinātu tiesību aizsardzību tiem cietušajiem bērniem, kuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, likumprojekts paredz piešķirt tiesības sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam bērnu pārmeklēt vai pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu, piemēram, lai aizsargātu bērnu no vainīgās personas draudiem.

Paredzēts izveidot arī nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kurā tiktu integrēta valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informācija par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts un gadījumiem, kad nepieciešami preventīvi pasākumi bērnu aizsardzībai.

Likumprojektā ietvertās normas pilnvērtīgāk nodrošinās bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām, jo īpaši bērniem no sociālā riska grupām un bērniem, kuri cieš no vardarbības, norāda likumprojekta autori.

Paredzēts, ka Saeima likumprojektu «Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā» skatīs 23. maijā.