8. aprīlī SIA «Skonto Plan ltd.» telpās Rūpniecības ielā 6 Tukumā uz kārtējo tikšanos aicināja Tukuma uzņēmēju klubs. Uzņēmuma direktors Ainars Birkmanis kolēģus iepazīstināja ar četrām firmas ražotnēm (metālkonstrukciju, plastmasas logu un durvju, alumīnija konstrukciju), tostarp jaunāko, kas ekspluatācijā nodots 2007. gada oktobrī un kurā izgatavo stikla paketes.

Darbiniekus vēl neatlaiž

Uzņēmums izveidots 1992. gadā, tajā strādā 130 darbinieki, kas ražo plastmasas un alumīnija logus, durvis un fasādes, dažādas sarežģītības metāla būvkonstrukcijas, stikla paketes, mazās arhitektūras formas – kioskus, konteinerus utt.

Visos cehos iekārtotas ērtas telpas strādājošajiem ar ģērbtuvēm, sanitārajām un atpūtas telpām. A. Birkmanis atzina, ka uzņēmumā strādā daudz jaunu cilvēku, tiesa, viņi daudz labāk izvēlas logu ražotnes, nevis tā saukto metāla cehu, kur ir grūtāks un netīrāks darbs un kur strādā vecāka gadagājuma vīri: "Tādas profesijas kā virpotājs, frēzētājs, metinātājs nav populāras, arī skolu nav daudz, kur šādus meistarus sagatavo, tāpēc grūti pateikt, ko darīsim, kad reiz būs jāmeklē darbinieki. Šobrīd vēl tiekam galā. Tā kā darbs ir smags, netīrs un sarežģīts, strādājošajiem nodrošināti speciāli tērpi, ventilācija, atpūta, radīti nosacījumi drošam darbam."

Vaicāts, vai šobrīd, kad samazinājušies būvniecības tempi, samazinās arī pasūtījumi un uzņēmums plāno atlaist darbiniekus, A. Birkmanis stāstīja, ka pasūtījumu tiešām kļuvis mazāk – patlaban tiek izpildīti iepriekš noslēgtie līgumi, jauni līgumi slēgti par pasūtījumiem gada otrajā pusē: "Taču darbiniekus neatlaižam, centīsimies visiem spēkiem valstī radušos krīzi pārvarēt, jo nav jau vainīgs uzņēmējs un darbinieki, varam tikai cīnīties ar sekām. Mēs cenšamies atbalstīt savus darbiniekus šajā situācijā, kad uzņēmumam nav viegli, un ceram, ka viņi sapratīs mūs, kad palielināsies pasūtījumu apjoms un vajadzēs strādāt vairāk."

Dzīvo zaļi

Uzņēmuma direktors pastāstīja, ka uzņēmumā cenšas strādāt tā, lai iespējami vairāk atkritumu, kas rodas ražošanas procesā, sašķirotu un pārstrādātu. Piemēram, 20 m³ pašpresējošajos konteineros presē plēvi un papīru, atsevišķi vāc un pārstrādei nodod stiklu, metālu; uzņēmums savāc arī nomainītos vecos logus (šis pakalpojums iekļauts cenā) – stiklu nodod, bet rāmjus sadedzina. Uzņēmumā ierīkotas bioloģiskās attīrīšanas ietaises, šopavasar tiks labiekārtota teritorija – iesēta zāle un noasfaltēti piebraucamie ceļi. Nākotnes plānos – gada otrajā pusē rekonstruēt alumīnija cehu.

Visjaunākais cehs uzņēmumā ierīkots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu (kopējās izmaksas: Ls 1 580 000, pašu finansējums: Ls 1 065 000, ES nauda: Ls 515 000) veikta triju ražotņu rekonstrukcija atbilstoši standartiem. Metāla konstrukciju ražotnē izveidota moderna krāsošanas un žāvēšanas līnija, kurā var nokrāsot pat 30 m garas konstrukcijas. Plastmasas konstrukciju ražotnē iepirktās jaunās iekārtas ļauj palielināt jaudu un uzlabot kvalitāti. Stikla pakešu ražotnē, kurā apstrādā no Francijas piegādātas 3×6 metrus lielas stikla loksnes, ir pilnībā automatizēts – stiklu telpā pārvieto speciāla ierīce, arī griešana un pārējās darbības ir pilnībā vai daļēji automatizētas.

Vaicāts, vai šādas konstrukcijas ir pieprasītas, A. Birkmanis atzina, ka pasūtījumi ir: "Visu laiku lielākais objekts bijis savulaik rekonstruētā viesnīca «Reval Hotel Latvija», arī veikali «Origo», «Alfa», Tukuma 2. pamatskola utt." Viņš gan atzina, ka, izvēloties prāva izmēra stikla logus vai stikla paneļus, jārēķinās ar lielu smagumu, kas apgrūtina ēku – kvadrātmetrs 4 milimetru stikla sver 10 kilogramus; ja paketē ir divas stikla loksnes, tie jau ir 20 kilogrami. Tā ka īpaši aizrauties ar lieliem stikla laukumiem ēkā nevar.

Sertifikācija un produkcijas izsekojamība

A. Birkmanis pastāstīja, ka kopš šī gada 1. marta stājušies spēkā normatīvie akti, kas uzliek par pienākumu ražotni sertificēt. Tas nozīmē gan dažādus uzlabojumus, gan pārbaudes, – uzņēmuma darbība jāsakārto tā, lai, piemēram, apskatot pirms gada izgatavotu logu, eksperts varētu pateikt, kur tas ražots, kāda materiāla rāmis, stikls, mastika utt., tātad jānodrošina produkcijas izsekojamība. Uz citu uzņēmēju jautājumu, vai šīs prasības nodrošina arī tie logu ražotāji, kas piedāvā logus par salīdzinoši ļoti zemām cenām, A. Birkmanis atzina, ka to gan nevarot pateikt.

Orientējas arī uz citu valstu tirgiem

Tā kā ražošanas apjomi daudzos uzņēmumos samazinājušies, a/s «Komforts» valdes priekšsēdētājam Laimonim Lapiņam vaicājām, vai arī viņa vadītais uzņēmums izjūt ekonomiskas problēmas un domā par darbinieku atlaišanu. L. Lapiņš stāstīja, ka «Komforta» situācija ir nedaudz atšķirīga, jo uzņēmums jau pērn 30% produkcijas eksportējis, tātad strādā ne vien Latvijas, bet arī Krievijas, Skandināvijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas tirgum: "Šogad plānots eksporta apjomu palielināt līdz 50%. Uzņēmums regulāri piedalās valsts un pašvaldības iestāžu rīkotajos konkursos, piemēram, izcīnījis tiesības pusotra miljona latu apmērā būvēt katlu māju «Latvenergo», no kuras tiks nodrošināts siltums Ķeguma pašvaldības dzīvojamajam fondam. Darbinieku atlaišana nav plānota."

Vaicāts par nākotnes perspektīvām, L. Lapiņš stāstīja, ka maijā tiks likts pamatakmens lielākajam katlu būves ceham Baltijā, kas taps gan Tukuma, gan Smārdes pagasta teritorijā. Tā izmaksas tiek lēstas trīs miljonu latu apmērā.