Serbijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, un, vēlētājiem paužot neapmierinātību par Rietumu izrādīto atbalstu Kosovas neatkarībai, pie varas varētu nākt galējie nacionālisti.

Valdība, kuras priekšgalā būtu Serbu Radikālā partija, varētu mainīt līdzšinējo proeiropeisko valsts orientāciju, kas bija vērojama kopš autoritārā prezidenta Slobodana Miloševiča gāšanas 2000.gada rudenī.

Parlamenta vēlēšanas, kas tiek uzskatītas arī par referendumu, kurā tiks lemta Serbijas iespējamā nākotne Eiropas Savienībā (ES), šķiet, būs vissīvākā sacensība šīs Balkānu valsts nesenajā politikas vēsturē.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka radikāļi saņems 36% balsu, kamēr par proeiropeiski noskaņotajiem spēkiem, kuru priekšgalā ir prezidenta Borisa Tadiča vadītā Demokrātiskā partija (DS), gatavojas balsot 35% vēlētāju.

Stingrās līnijas piekritēju pozīcijas nostiprinājusi neapmierinātība ar Kosovas neatkarības pasludināšanu, jo vairums serbu šo kādreizējo provinci uzskata par savas kultūras šūpuli.

Kosovas neatkarību, kuru provinces albāņu vairākums vienpusēji pasludināja 17.februārī, līdz šim atzinušas aptuveni 40 valstis, tai skaitā ASV un vairums ES dalībvalstu.

Radikāļi, kas jau tagad ir visvairāk pārstāvētā partija Serbijas parlamentā, atbalstītāju skaitu palielinājuši, pateicoties arī populistiskai kampaņai ekonomikas jautājumos, jo bezdarba līmenis valstī pašlaik pārsniedz 18% un vidējā alga it tikai 400 eiro (280 lati).

Lai gan iepriekšējās vēlēšanās radikāļi nespēja iegūt absolūto vairākumu, šoreiz viņi varētu apvienoties ar līdzšinējā premjerministra Vojislava Koštuņicas mēreni nacionālistisko Serbijas Demokrātisko partiju (DSS) un Miloševiča savulaik vadītajiem sociālistiem (SPS).

Pirmstermiņa vēlēšanas tika izsludinātas pēc Koštuņicas kabineta sabrukuma, DS, DSS un reformistiski noskaņotajiem liberāļiem ("G-17-Plus") nespējot vienoties par attieksmi pret ES pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas.

Neskatoties uz to, ka pagājušajā nedēļā ar ES tika parakstīts Stabilizācijas un asociācijas līgums (SAA), kas ir pirmais solis uz valsts dalību blokā, DS, kuras kampaņas sauklis ir "Par eiropeisku Serbiju", joprojām ir iedzinēja lomā.

"11.maija vēlēšanas ir zināma veida referendums, kurā pilsoņi izlems, vai Serbija būs vai nebūs (..) Eiropas Savienības dalībvalsts," uzrunājos vēlētājus vienā no priekšvēlēšanu mītiņiem, uzsvēra Tadičs.

Serbijai noslēgt SAA ES piedāvāja pēdējā brīdī pirms vēlēšanām, un, neskatoties uz to, ka tam sekoja arī Šengenas zonas valstu paziņojums par Serbijas pilsoņu atbrīvošanu no vīzu nodevām, eksperti uzskata, ka šie soļi bijuši nepietiekami un novēloti, ņemot vērā Koštuņicas un viņu sabiedroto pret Eiropu vērsto aso kampaņu.

Koštuņica, kas pēdējā laikā arvien vairāk tuvinājies stingrās līnijas nacionālistiem, apgalvo, ka SAA parakstīšana ir "valsts nodevība", jo tādējādi netieši tiekot atzīta Kosovas neatkarība.

Tas plaisu starp Koštuņicu un Tadiču vēl vairāk paplašinājis, un tuvinājis DSS līderi radikāļiem, kuri mēģina viņu ievilināt koalīcijā, solot atkal piešķirt premjerministra posteni.

Zīmīgi, ka Koštuņica līdz šim nav noraidījis šādas sadarbības iespējas. DSS apvienojoties ar radikāļiem un piesaistot arī sociālistus, nacionālistu bloks varētu iegūt parlamentā 15 vietu vairākumu. Kopumā Serbijas likumdevēju sapulcē pārstāvēti 250 deputāti.

Šāda scenārija gadījumā sadarbība ar ANO Starptautisko kriminālnoziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) tiktu pārtraukta, līdz ar to izgaisinot Serbijas cerības pievienoties ES.

"Gadījumā, ja vēlēšanās uzvarētu Radikālā partija, Hāgas tribunālam nekad vairs netiktu izdots pat viens vienīgs serbs," uzsvēris radikāļu faktiskais līderis Tomislavs Nikoličs.

Radikāļu vēlēšanu saraksta priekšgalā gan atrodas partijas oficiālais līderis Vojislavs Šešeļs, kurš pašlaik atrodas ieslodzījumā, jo ICTY viņam izvirzījis apsūdzības kara noziegumos.

Tribunāla izsludinātā meklēšanā joprojām atrodas četri serbi, taču visvairāk meklētā persona ir bijušais Bosnijas serbu paramilitāro spēku komandieris Ratko Mladičs, kuram izvirzītas apsūdzības genocīdā saistībā ar 8000 musulmaņu vīriešu noslepkavošanu Srebrenicā.

Tomēr radikāļi, kas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados atbalstīja Miloševiča režīmu, pieklusinājuši savu tradicionāli uzbrūkošo retoriku, jo cenšas pārliecināt vēlētājus, ka viņi spēj piesaistīt valstij tik nepieciešamās ārvalstu investīcijas.

Priekšvēlēšanu kampaņa noslēdzas ceturtdien pusnaktī (piektdien plkst.1.00 pēc Latvijas laika), lai 6,7 miljoniem balsstiesīgo Serbijas pilsoņu ļautu divas dienas pārdomām, pirms doties pie vēlēšanu urnām.