Portālā manabalss.lv savākti 10 000 Latvijas pilsoņu paraksti, kas nepieciešami, lai izskatīšanai Saeimā iesniegtu sabiedrības iniciatīvu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Vairākas dzīvnieku un vides aizsardzības organizācijas ir apstrīdējušas pašreizējo Ministru kabineta noteikumu «Labturības prasības kažokzvēru turēšanai» atbilstību Dzīvnieku aizsardzības likumam. Tomēr Zemkopības ministrija un citas atbildīgās institūcijas nav izrādījušas gatavību objektīvi izvērtēt nozares problemātiskos aspektus, tā vietā atsaucoties uz šo noteikumu formālo pusi.

Sabiedrības iniciatīvā «Par kažokzvēru aizsardzību», ko pavasarī ierosināja organizācija «Dzīvnieku brīvība», savākti nepieciešamie 10 000 paraksti, lai Saeimā iesniegtu likumprojektu par kažokzvēru nozares pakāpenisku slēgšanu Latvijā. Iniciatīva skaidri parāda, ka dzīvnieku aizsardzības jautājums Latvijas sabiedrībai ir svarīgs. Līdz šim tā ir vienīgā nepieciešamo parakstu skaitu sasniegusī iniciatīva portālā manabalss.lv, kas neaizstāv pašu parakstījušo intereses, bet apliecina sabiedrības ētiskās vērtības un ieinteresētību dzīvnieku aizsardzības jomā.

Kopš sabiedrības iniciatīvas uzsākšanas pavasarī dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir aktīvi komunicējušas ar Zemkopības ministriju un citām atbildīgajām valsts institūcijām, aicinot izvērtēt kažokzvēru industrijas atbilstību Dzīvnieku aizsardzības likumam.

“Kaut arī Eiropas Savienības Dzīvnieku labturības un veselības zinātniskā komiteja apjomīgā pētījumā ir atzinusi, ka kažokzvēru audzēšanā nav iespējams nodrošināt dzīvnieku labturību, Zemkopības ministrija neuzskata par vajadzīgu ierobežot vai aizliegt kažokzvēru audzēšanu,” norāda biedrības «Dzīvnieku brīvība» valdes priekšsēdētājs Sandris Ādminis. “Faktiski Zemkopības ministrija nevēlas aktīvi iesaistīties situācijas uzlabošanā, atsaucoties uz pašas izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas ir uzskatāmi par morāli novecojušiem un kas nonākuši pretrunā ar dzīvnieku aizsardzības principiem.”

Iniciatīvas ierosinātāji šobrīd strādā pie iniciatīvas sagatavošanas iesniegšanai Saeimā, lai rosinātu jautājuma izskatīšanu pēc būtības un diskusiju sabiedrībā par šīs nozares pastāvēšanu Latvijā. Tikmēr vairākas vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas vērsīsies pie pašvaldībām, kurās iecerēta jaunu zvēraudzētavu izbūve, aicinot Priekules un Vecumnieku novadu deputātus ņemt vērā vietējo iedzīvotāju iebildumus, kā arī ētiskos, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības apsvērumus.

Kā jau ziņots, kažokzvēru audzēšanas pilnīgs aizliegums ētisku vai labturības apsvērumu dēļ šobrīd pieņemts Austrijā, Lielbritānijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Slovēnijā un Nīderlandē. Tādās valstīs kā Šveice, Vācija un Itālija pieņemti stingri labturības noteikumi, kas padara šo nodarbi uzņēmējiem ekonomiski neizdevīgu. Daudzās citās valstīs, kurās atļauta kažokzvēru audzēšana, šobrīd norisinās aktīvas sabiedrības diskusijas un protesti pret šo dzīvnieku izmantošanas veidu.