Ceturtdien, 26. jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināti vairāki likumprojekti, kas tostarp paredz paātrināt sabiedrības vajadzībām nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu.

Likumprojekts «Grozījumu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā» paredz noteikt, ka divu mēnešu laikā no likuma par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu spēkā stāšanās dienas īpašniekam būs jānoslēdz līgums par institūcijas noteiktās atlīdzības pieņemšanu un atlīdzības kompensācijas veidu.

Savukārt likumprojekts «Grozījumi Satversmes tiesas likumā» paredz noteikt divu mēnešu termiņu līdzšinējo sešu vietā par konkrētā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas likumu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.

Šobrīd spēkā esošās normas, kas regulē nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību sabiedrības vajadzībām, faktiski rada situāciju, kad būvniecību uzsākt uz piespiedu kārtā atsavinātā nekustamā īpašuma var ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem.

Šī termiņa samazināšana nepieciešama sabiedrības vajadzībām, lai nodrošinātu efektīvu un ātru atsavināšanas procesa kārtību un tautsaimniecības attīstību. Sešu mēnešu termiņš ir saīsināms, lai būtu iespējams efektīvi realizēt sabiedrības vajadzībām nepieciešamo objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecību, kā arī transporta infrastruktūras attīstību, kuras ietvaros tiek atsavināti nekustamie īpašumi.

Spēkā esošais sešu mēnešu termiņš liedz pietiekami ātri nodot īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai, lai uzsāktu atsavinātā nekustamā īpašuma apgūšanu, kas ir pretrunā ar sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas likuma mērķi un kavē sabiedrības vajadzībām nepieciešamo objektu attīstību. Šī problēma ir īpaši labi redzama ceļu būvniecības nozarē, kur darba tempi ir ātri, bet termiņi – īsi, tāpēc bez efektīva atsavināšanas procesa būvniecības darbu temps tiek ievērojami kavēts, tāpat kā tiek kavēta Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve.

Satiksmes ministrija uzskata, ka grozījumi abos likumprojektos palīdzēs sabalansēt sabiedrības intereses un personas pamattiesību aizsardzību. Turklāt izmaiņas termiņos būtiski neierobežos personas tiesības, jo atsavināšanas process līdz atlīdzības apstiprināšanai ir samērā laikietilpīgs, tādēļ tas sniedz atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam iespēju izmantot visu šo laiku savu tiesību aizstāvēšanai.

VSS arī nolemts izsludināt likumprojektu «Grozījumu likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»», kas palīdzēs motivēt personu labprātīgi atsavināt nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām.

Likuma grozījumi paredz noteikt, ka atlīdzība, kas saņemta par sabiedrības vajadzībām nepieciešama nekustamā īpašuma atsavināšanu, ir ar nodokli neapliekams ienākums.

Līdz šim par nekustamo īpašumu atsavināšanu izsniegtā kompensācija tika aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja tā no jauna netika ieguldīta funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Autoceļu būvniecības procesā no personām pārsvarā tiek atsavinātas nelielas īpašuma daļas. Piemēram, no lauksaimniecības zemes 10 hektāru platības tiek atsavināts 41 kvadrātmetrs, lai paplašinātu autoceļu, ar kuru robežojas nekustamais īpašums. Šādā situācijā nav samērīgi prasīt personai iegādāties līdzvērtīgu īpašumu, lai kompensācija netiktu aplikta ar nodokli. Personas reti izvēlas iegūt papildus zemes platību atsavinātā nekustamā īpašuma vietā, jo atsavinātais zemes gabals ir neliels un tā aizvietošana un apsaimniekošana nav lietderīga. Un bieži līdzvērtīgu zemes platību var iegādāties tikai citā novadā vai pagastā, turklāt iegādāties nekustamo īpašumu nelielā platībā praktiski ir neiespējami.

Esošā situācija nemotivē personas labprātīgi atsavināt nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, jo tās ir neapmierinātas gan ar pašu nekustamā īpašuma atsavināšanas faktu, gan par atlīdzības aplikšanu ar nodokli, ja persona neiegādājas līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. Tāpēc šī iemesla dēļ ļoti bieži ir nepieciešams veikt atsavināšanu piespiedu kārtā, kas būtiski pagarina un sarežģī atsavināšanas procesu un kavē valstiski svarīgu projektu realizāciju. Personai tiek uzlikts pienākums iegādāties nekustamo īpašumu, kas tai nav nepieciešams. Tas arī ir pretrunā ar personas rīcības un gribas brīvību.

Lai visi trīs normatīvo aktu projekti stātos spēkā, tos ir jāapstiprina Saeimā.