Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atlika priekšlikumu arī lielajām algām piemērot sociālo nodokli, jo vēlas iepazīties sīkāk ar ieņēmumiem un izdevumiem valsts budžetā, ko prasītu minētās normas ieviešana, aģentūru LETA informēja komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (SC).

Komisija saņēmusi premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vēstuli, kurā Godmanis valdības vārdā norāda, ka neatbalsta ierobežojumu atcelšanu, jo nākamgad valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi palielinātos par 59 miljoniem latu, taču ilgtermiņā pēc 35 gadiem, 2044.gadā, izdevumi pieaugtu daudz straujāk nekā ieņēmumi.

Komisija nolēmusi lūgt sīkākus pārrēķinus, "un nav taisnīgi", ka bagātais "maksā mazāk nekā nabags", sacīja Klementjevs.

Viņš arī norādīja, ka 59 miljoni latu ir summa, kura vidēji tiek tērēta visu pensiju izmaksai vienā mēnesī.

Jau ziņots, ka valdība neatbalsta deputāta Klementjeva priekšlikumu grozīt likumu par valsts sociālo apdrošināšanu, paredzot iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšanu jeb to, ka arī lielo algu saņēmējiem būtu jāmaksā sociālais nodoklis.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālais apmērs šogad ir 29 900 latu gadā. Sociālās iemaksas Latvijā maksā no ienākumiem, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteikto maksimālo iemaksu apmēru, bet tās nav jāveic no ienākumiem, kas pārsniedz šo līmeni.

Deputāts aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka patlaban aptuveni 0,5% strādājošo jeb tās personas, kuru alga mēnesi pirms nodokļu nomaksas ir aptuveni 2400 latu mēnesī, ir atbrīvotas no minētā nodokļa un šim personām jāmaksā tikai 25% iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Valdība šodien atbalstīja atbildes vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Labklājības ministrija (LM), pamatojoties uz Ministru prezidenta 27.februāra uzdevumu, sagatavoja informāciju par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšanas ietekmi uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu īstermiņā un ilgtermiņā.

LM vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju informē: tā kā atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem ienākumiem, no kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir noteikts minimālais apmērs gadā, kuru sasniedzot iemaksu veikšana tiek pārtraukta, LM rīcībā nav pieejama informācija par sociāli apdrošināto personu visiem ienākumiem. Līdz ar to aprēķins par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšanas ietekmi uz speciālo budžetu ir balstīts uz pieņēmumiem, ņemot vērā gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, gan Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo statistiku.

LM norāda, ka, atceļot iemaksu maksimālo apmēru, valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi 2009.gadā palielinātos par aptuveni 59 miljoniem latu. Savukārt izdevumi palielinātos par apmēram 8,1 miljonu latu sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, kuru apmērs ir atkarīgs no īstermiņā veikto iemaksu apmēra.

Attiecībā uz pensijām iemaksu maksimālā apmēra atcelšanai ietekme būtu ilgtermiņa, kas, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos, varētu radīt problēmas ar saistību izpildi pret pašreizējiem sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem, norāda LM.