Saeima šodien trešajā lasījumā pieņēma Starptautiskās palīdzības likumu, kura mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu Latvijas starptautiskās palīdzības plānošanu un īstenošanu.

Likums nosaka kārtību, kādā tiek plānota un īstenota starptautiskā palīdzība, un tajā iesaistīto atbildīgo institūciju kompetenci.

Likums neattiecas uz Latvijas militārpersonām, kā arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm un to dalību starptautiskajās misijās. Likums neattiecas arī uz Latvijas saistībām veikt obligātās ikgadējās iemaksas starptautiskajās organizācijās, uz humānās palīdzības sniegšanu, izņemot gadījumus, kad tiek veiktas brīvprātīgas iemaksas, ko izmanto humānās palīdzības finansēšanai.

Likums nosaka, ka starptautisko palīdzību plāno Ārlietu ministrija, sadarbojoties ar Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos un Latvijas Civilo ekspertu dalības starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās konsultatīvo padomi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Attīstības sadarbības valsts aģentūra ir ārlietu ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Aģentūras darbības plānu izstrādā, pamatojoties uz tās vidēja termiņa darbības stratēģiju un Ministru kabineta apstiprināto attīstības sadarbības politikas plānu nākamajam gadam.

Likums noteic, ka attīstības sadarbības projekta īstenotāja finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Aģentūra granta projektu konkursus īsteno, izstrādājot un izsludinot attiecīgos konkursus. Konkursos nosaka iesniedzamo projektu prioritātes un mērķus, kā arī saņēmējvalstis un pieejamo finansējumu. Katra konkursa izsludināšanu apstiprina ārlietu ministrs.

Grantu var saņemt tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, biedrības, nodibinājumi un komersanti. Granta projektu konkursam saņēmējvalstī var pieteikties un grantu saņemt arī fiziskās personas, kuras ir attiecīgās saņēmējvalsts pilsoņi vai kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja saņēmējvalstī, teikts likumā.

Ja civilais eksperts starptautiskās misijas laikā gūst savainojumus vai veselības traucējumus, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu Ministru kabinets lemj par vienreizējas kompensācijas piešķiršanu, teikts Starptautiskās palīdzības likumā.

Ja civilais eksperts zaudējis līdz 20% darbaspēju, viņš saņems kompensāciju desmit mēnešalgu apmērā, ja būs zaudējis no 21% līdz 40% darbaspēju – 20 mēnešalgu apmērā, ja no 41% līdz 60% darbaspēju – 30 mēnešalgu apmērā, ja no 61% līdz 80% darbaspēju – 40 mēnešalgu apmērā, ja no 81% līdz 100% – 50 civilā eksperta mēnešalgu apmērā.

Ja civilais eksperts starptautiskās misijas laikā ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju kompensāciju 50 000 latu apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.

Civilā eksperta darba devējs pēc viņa atgriešanās no starptautiskās misijas nodrošina civilā eksperta tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā, teikts likumā.