Pirms kāda laika medijos publicēju rakstu «Vislētākā enerģija ir tā, kuru netērējam». Tajā dalījos ar savu viedokli par siltumenerģijas taupīšanas un ēku siltināšanas problēmām, salīdzinot situāciju Rīgā un Latvijā kopumā. Es mēģināju pamatot ideju, ka ilgtermiņā daudz lielāka nozīme būtu tam, ja pašvaldībā tiktu aktīvi siltinātas ēkas, nevis vienkārši samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) siltumenerģijai, ko šobrīd rosina darīt Rīgas domes vadība.

Mērķis bija aktualizēt problēmu energoresursu cenu kāpuma kontekstā un mudināt pilsētu meklēt risinājumu šai sasāpējušajai problēmai pašu paspārnē. Vispirms uzlabojot pašvaldībai pakļautā uzņēmuma SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” rezultātus siltināšanas jomā, un tikai tad prasot samazināt PVN likmi siltumenerģijai. Tā kā minētais uzņēmums šobrīd apsaimnieko apmēram 4300 ēkas, kas sastāda aptuveni 70% no visām dzīvojamām ēkām pilsētā, tas, manuprāt, paver visai plašas iespējas veikt siltināšanas darbus un tādā veidā padarīt rīdzinieku ēkas energoefektīvas, risinot šo problēmu ilgtermiņā.

Diemžēl izskatās, ka neesmu atradis dzirdīgas ausis nedz Rīgas domē, nedz arī pašvaldības uzņēmumā. SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe, atbildot ar savu rakstu «Ēku siltināšana no frontes līnijas Rīgā» (kas cita starpā ir publicēts arī šī uzņēmuma mājas lapā), izlaižot manas kompetences apšaubīšanu un citus apvainojumus, kas bija vērsti pret Ekonomikas ministrijas darbu kopumā, minēja sekojošus argumentus. Pirmkārt, ēku kompleksai siltināšanai ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kvorums, bez kura viņa vadītais uzņēmums neko vairāk, kā tiek darīts šobrīd, paveikt nevarot. Otrkārt, citos namu apsaimniekošanas uzņēmumos stāvoklis neesot labāks, kas tikai apliecinot, ka Rīgā ir „īpaša situācija”, kura jāņem vērā, izvērtējot zemos siltināšanas rezultātus. Treškārt, PVN likmes pazemināšana siltumenerģijai ir gandrīz vienīgais, ko var paveikt rīdzinieku labā.

Ar nožēlu ir jāatzīst, ka Straupes kungs nav sapratis mana piedāvājuma būtību. Es jau iepriekšējās publikācijās minēju, ka saskatu iespēju situāciju uzlabot, veicot dažādus mazākus siltināšanas darbus, kuriem nav nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kvoruma atbalsts. Tādā veidā – soli pa solim ceļot ēku energoefektivitāti. Pretēji Straupes kunga apgalvojumiem to ir iespējams darīt arī nemainot pašreizējo likumdošanu un tas attiecas arī uz juridisko jautājuma pusi, kuru šī raksta apjomi neļauj izvērst plašāk. Tomēr, ja tāda vēlme būs, mēs esam gatavi ieteikt Straupes kungam risinājumus, kurus redzam no sava skata punkta. Un ļoti iespējams, ka tas varētu palīdzēt tikt galā ar „īpašo situāciju” Rīgā, kura tik ļoti traucē Straupes kungam veikt siltināšanas darbus pienācīgos apjomos.

Starp citu, runājot par šo Rīgas „īpašo situāciju”, skaitļi rāda sekojošu ainu. Uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu ēku renovācijai un siltināšanai no Rīgas ir pieteiktas tikai 107 ēkas pretstatā apmēram 1050 ēkām visā pārējā Latvijā. Neņemsim vērā, ka Rīgā dzīvo gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem un pieņemsim, ka Rīgā patiešām ir kāda „īpaša situācija”, kas Straupes kunga vadītajam uzņēmumam liedz pieteikt ES līdzfinansējumam vairāk par 107 ēkām. Galu galā – 107 ēkas pret 1050 ēkām arī ir kāds nekāds, bet tomēr rezultāts.

Taču izrādās, ka tikai 8 no šīm 107 ēkām ir pieteicis SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, bet visas pārējās 99 ēkas – ir citu, privātu un pašvaldībai nepakļautu namu apsaimniekotāju pārvaldītas mājas. Tātad faktiski sanāk, ka Straupes kunga vadītais uzņēmums, kurš apsaimnieko apmēram 4300 ēkas jeb 70% Rīgas dzīvojamo namu, gala rezultātā ES fondu līdzfinansējumam ir spējis pieteikt tikai 8 mājas! Savukārt pārējās 99 mājas Rīgā ir pieteikuši citi namu apsaimniekotāji, kuri visi kopā pārvalda tikai 30% no dzīvojamajām ēkām pilsētā un kuros apstākļi saskaņā ar Straupes kunga rakstā pausto ir ne tikai līdzīgi, bet kalpo arī par pamatojumu šai „īpašajai situācijai”, ar kuru nu nekādi nespēj tikt galā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.

Piedodiet, Straupes kungs, bet situācija nu nemaz nav līdzīga nedz ar citiem uzņēmumiem Rīgas pilsētā, nedz ar citām pašvaldībām Latvijā. Šķiet, ka „īpaša situācija” ir tikai jūsu vadītajā uzņēmumā, jo 8 pieteikumi ES līdzfinansējumam ēku siltināšanā, no kuriem 3 ir apturēti vai pārtraukti, arī nekādi nav nosaucami par labu rezultātu. Vēl vairāk. Pie tā, ka SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» uz šo brīdi nav nosiltinājis vispār nevienu dzīvojamo ēku, pašlaik izskatās, ka 2013.gadā tiks nosiltinātas labākajā gadījumā 5 mājas. Tas nozīmē, ka turpinot darbu šādā tempā, visu SIA «Rīgas namu pārvaldnieka» apsaimniekošanā esošo māju siltināšanai būs vajadzīgi 860 gadi! Vadoties pēc šādiem aprēķiniem – patiešām ir jāsecina, ka PVN likmes samazināšana siltumenerģijai var šķist loģisks solis. Sevišķi, ja pieņemam, ka vairums no esošajām ēkām sabruks ātrāk, nekā jūs paspēsiet tās nosiltināt.