Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2. februārī brīdināja, ka Krievija varētu būt spiesta savas raķetes notēmēt uz Ukrainu, ja tā pievienosies NATO. "Ir pat bail padomāt, ka Krievija, atbildot uz iespējamo [ASV] pretraķešu vairoga izvietošanu Ukrainā, notēmēs uz Ukrainu savas uzbrūkošās raķešu sistēmas," pavēstīja Putins, atbildot uz iespējamo Ukrainas iestāšanos NATO.

Kā ziņots, Ukraina 16. janvārī oficiāli lūdza to uzņemt Rīcības plānā dalībai NATO aprīlī Bukarestē paredzētajā alianses samitā. Iestāšanās Rīcības plānā ir pirmais solis, lai kļūtu par NATO pilntiesīgu dalībvalsti.
Kijeva sagaida "pozitīvu atbildi Ukrainas un NATO samita laikā Bukarestē 2008. gada aprīlī", teikts prezidenta Viktora Juščenko, premjerministres Jūlijas Timošenko un Augstākās Radas spīkera Arsēnija Jaceņuka parakstītajā vēstulē.
Uzņemšanas lūgums "nav vērsts pret trešajām valstīm un tā mērķis ir nākotnē veicamā Ukrainas pievienošanās NATO", teikts alianses ģenerālsekretāram Jāpam de Hopam Shēferam adresētajā vēstulē.
Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par valsts iestāšanos aliansē Ukrainā tiks rīkots referendums, norādīts vēstulē.
Lai arī jaušams Juščenko entuziasms saistībā ar šo projektu, vairums Ukrainas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret valsts iestāšanos NATO, liecina socioloģisko pētījumu dati, kas savā ziņā atbalso Krievijas iebildumus pret šo ideju.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Ukrainas iestāšanās NATO nopietni ietekmēs Kijevas un Maskavas attiecības.