Pūču ģimene par savu mājvietu izvēlējusies lapegli piepilsētā, laukumā starp daudzstāvu mājām. Ģimenē ir pūču papus un mamma, kā arī, šķiet, ka trīs vai četri pūcēni. Pūču pāris šajā pusē ieradies jau pērnvasar, kad izdzīvojis no ligzdas žagatas.

Tagad bijušajā žagatu ligzdā dzīvojas mazie pūčulēni, bet par to vietējie iedzīvotāji esot pateicīgi. No žagatas jau nekāda labuma neesot bijis – tik klaigājusi vienā gabalā, bet nu ir miers un kārtība. Pūces labprāt ļaujoties apskatei, un ļaudis tās no saviem balkoniem aplūko gan ar tālskatiem, gan neapbruņotu aci. Īsti vēl neesot saskatāms, cik pūču bērnu ligzdā ir, tik vien zināms, ka pirmais izšķīlies pats makanākais un spriganākais, bet, iespējams, ka mazie jau arī pa ligzdu kūņojoties. Kā pastāstīja kāda vietējā iedzīvotāja, pūces mazuļus dējot un perējot vienlaicīgi, tādēļ vienā ligzdā tie esot atšķirīga vecuma. Ja sētā parādoties kāds kaķis, pūču papus nolaižoties uz zemākā zara, izplešot spārnus un peļu junkuram velta draudīgas skaņas. Ja kaķis nenobīstas, to iet glābt paša saimnieks. Pūces barojas ar zaķēniem un pelēm, un – kurš gan grib savu mincīti atdot pūcēm par barību?

Ne kaķu, bet peļu bieds

Sazinoties ar ornitologu Jāni Ķuzi, noskaidrojām, ka žagatu ligzdā iedzīvojies ausaino pūču pāris. Šīs pūces pārtiekot galvenokārt no strupastēm, tāpēc vietējo kaķu saimnieki var neuztraukties – kaķi medīt uzdrīkstētos vienīgi ūpis.
Par pūcēm būtu jāzina tas, ka Latvijā konstatētas pavisam 13 pūču sugas, no kurām visbiežāk sastopama meža pūce; lielākā dobumperētāja ir Urālpūce, daiļākā – plīvurpūce, bet ausainā pūce esot vienīgā, kas ligzdo citu putnu pamestās ligzdās. Pūces lielākoties pārtiekot no sīkajiem grauzējiem; dienā vienai pūcei vajadzīgas trīs līdz četras peles, un tas nozīmē, ka pūču ģimene gada laikā patērē vairākus simtus grauzēju. Ja pūces iemitinājušās cilvēku mājokļu tuvumā, tad tas ir garants, ka grauzēju būs mazāk; savukārt no barības daudzuma atkarīgs pūču mazuļu skaits. Labos peļu gados mātīte izperējot līdz sešiem mazuļiem.

Mazuļi nelido, bet jau pamet ligzdu!

Visām pūču sugām raksturīgs tas, ka mazuļi pamet ligzdu, vēl nemācēdami lidot. Tā ir šo putnu stratēģija cīņā ar plēsējiem – lai cauna neapēstu visus pūčulēnus, tie pamanās izklīst pa tuvāko apkaimi. Tāpēc, ja redzat šķietami pamestu un neaizsargātu pūcēnu, vislabāk to netraucēt, jo vecāki savu bērnu līdz lidošanas laikam izbaros. Ja nu šķiet, ka mazuli varētu apdraudēt sētas kaķi vai citi plēsēji, varat mēģināt pūcēnu uzcelt uz kāda zara, taču tas jādara ļoti piesardzīgi, jo nagi pūcēm ir tikpat varens ierocis, kā knābis.