Latvijā, siltinot sabiedriskās ēkas, neveiksmīgus eksperimentus var atļauties, jo par tiem neviens neatbild… Savukārt privātmājas īpašnieks par šādiem eksperimentiem maksā no savas kabatas, turklāt bieži ļoti dārgi – pat ar sapuvušu māju,» praksē pārliecinājies būvniecības eksperts Harijs Tučs.

Nopirkšu siltumizolācijas materiālu un pats nosiltināšu māju. Kas gan tur var būt sarežģīts? Izmaksās lētāk!» Daudzi privātmāju īpašnieki tieši tā arī uzskata. Diemžēl – tas ir tāpat, kā pašam sev labot zobus. Pietrūkst zināšanu, un, kādu pieļautu kļūdu dēļ, siltumizolācijas materiāls sēžas, tam piekļūst mitrums, konstrukcijas pelē… Pats savām acīm esmu redzējis, ka šādu eksperimentu rezultātā māja sapūst piecu – septiņu gadu laikā. Īpaši riskanti tas ir koka mājām, jo koks ļoti uzņem mitrumu.

Pašrocīgi siltinot, viena no pirmajām kļūdām parasti ir nepareiza siltumizolācijas materiāla izvēle. Privātais īpašnieks siltumizolācijas materiālu visbiežāk izvēlas pēc principa – to, kas lētāks. Iegādājoties siltumizolācijas materiālu, pārdevējs veikalā pircējam ļoti reti par to sniedz pilnīgu tehnisko informāciju, jo, pirmkārt, ir ieinteresēts pārdod, otrkārt, visbiežāk ar siltumizolācijas materiālu praktiskajā pieredzē nav saskāries, tādēļ nezina, kā tas kalpos, iestrādājot konkrētas ēkas konstrukcijā.

Tāpēc mans ieteikums privātmāju īpašniekiem – nesiltināt uz aci, bet tomēr izvēlēties pieredzējušu meistaru – siltumizolācijas iestrādātāju. Lai pareizi izvēlētos siltumizolācijas materiālu un siltināšanas tehnoloģiju, ir nepieciešams veikt precīzus būvfizikas aprēķinus – izvērtējot konstrukcijas blīvumu, mitruma virzību tajā un citus rādītājus. Mūsdienās privātmāju īpašnieku vēlmes ir ļoti radošas, tādēļ ēkas tiek būvētas ļoti atšķirīgas. Līdz ar to visām neder viens siltumizolācijas materiāls, arī iestrādes tehnoloģija ir jāizvēlas individuāli.

Lūk, ātrāk jūtamie faktori, kas liecina, ka māja nosiltināta nekvalitatīvi!

Vasarā mājā ir sauss gaiss, bet vēsajā un mitrajā laikā tajā ir ļoti augsts mitrums. Vasarā iekštelpās ir ļoti karsts, bet ziemā, gaisa temperatūrai noslīdot līdz mīnuss 10 grādiem, māja ir pamatīgi jākurina, un apkures rēķins ir augstāks par 70 centiem kvadrātmetrā.

Esmu pārliecināts, ka ar mūsdienu materiāliem un tehnoloģijām privātmāju ir iespējams nosiltināt tā, lai aukstākajā periodā par apkuri maksātu ne vairāk kā 60 centus par kvadrātmetru, var pat nosiltināt tā, ka rēķins nav augstāks par 30 centiem. Privātmājas īpašniekam no siltumizolācijas meistara ir jāprasa tieši šāds rezultāts – apkures rēķins ne lielāks par 70 centiem kvadrātmetrā! Es arī ieteiktu nepaļauties uz siltumizolācijas meistara pašslavināšanu, bet pavaicāt konkrētus objektus, kurus viņš ir nosiltinājis, kā arī noteikti aprunāties ar šo māju saimniekiem – pavaicāt, cik viņi maksā par apkuri.

Uzskatu, ka privātmājas siltināšanai piemērotākais materiāls ir ekovate. Pamatošu – kāpēc? Mājās cilvēks pavada visvairāk laika, viņam ir labi jāizguļas, tāpēc ļoti svarīga ir laba gaisa kvalitāte. Ekovates siltumizolācija mājā nodrošina kvalitatīvu gaisu, jo regulē mitrumu. Kad ārā, līdz ar to arī ēkā ir mitrs, siltumizolācijas materiāls uzņem sevī lieko gaisa mitrumu. Savukārt vasarā, kad ārā, līdz ar to arī mājoklī gaiss kļūst sauss, ekovates siltumizolācija mitrumu atdod telpā.

Ekovatei ir arī liela siltuma inerce, tā uzņem sevī mājas siltumu, pēc tam to atdod telpā. Tāpēc ar ekovati siltinātā mājā vasarā ēka tik ļoti neuzkarst, savukārt vēlā rudenī vai agrā pavasarī konstrukcijas izstaro siltumu, tāpēc kurināt ēku var sākt vēlākā rudenī.

Ekovate ir arī viens no dabīgākajiem un ekoloģiskākajiem siltumizolācijas materiāliem, jo pamatā tiek ražota no avīžu papīra. Tā satur bora sāļus, kas nelielā koncentrācijā cilvēka veselībai nav kaitīgi. Turklāt, pareizi iestrādājot, izgarojumi no tās nenokļūst dzīvojamā vidē.