Melnais runcis vārdā Princis ir vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis Tukuma dzīvnieku patversmē, kuram ir likumīgs saimnieks (patiesībā – saimniece), kas par viņu rūpējas. Princis ir makans runcis, melnu, spīdīgu kažoku. Dzirkstelītes iesprakstas tā, ka tumšajā laikā runča kažoks sāk spīdēt, ja tā viegli pārlaiž ar roku pāri Prinča štātei. Princis patversmē dzīvo trešo gadu. Nav kastrēts. Dzīvo plašā aplokā. Nekur jau viņš neaizbēgtu, bet neesot jēgas viņu brīvsolī laist – visas kaķenes patversmē sterilizēti, tātad, nedod dievs, aizies uz Ozoliņu ciematiņu pie kādas kaķenes!

Var atbraukt Prinča saimniece, bet mīļuļa nav. Viņa akurāti atbrauc pāris reizes mēnesī. Atved Princim kārumus, samaksā "alimentus". Pasēž, paglauda runčuku. Patiesībā pēc trim patversmē pavadītajiem gadiem Princim laiks, kad viņš saimniecei lēca klēpī, mala dzirnaviņas, ir pagātnē. Pēdējā reizē pat nagus pārāk izlaidis. Aizmirsis labo saimnieci… Savai kopējai Zentai Rosickai gan ielec klēpī, un tad sāk griezties dzirnavu akmeņi – runčuks labsajūtu izrāda, izlaizdams un ievilkdams nagus. Prinča saimniece gan cer, ka kādreiz runcis atkal varēs atgriezties pie viņas lielpilsētā.
Par to, ka Princim jādzīvo Tukuma dzīvnieku patversmē, ir gluži neprozaisks pastāstiņš. Runcis, saimniece un viņas māte dzīvoja Rīgas centrā. Princim laikam bijušas nesaskaņas ar saimnieces mammu, un viņš sācis mammas gultu iezīmēt kā savu teritoriju. Māte strikti noteikusi: "Vai nu es vai Princis!" Saimniece cer, ka kādreiz dabūs atsevišķu dzīvokli un Princi varēs vest atpakaļ uz Rīgu.