Seksuālo minoritāšu pārstāvji, kuri 31.maijā plāno doties Draudzības dienu gājienā, iespējams, pulcēsies arī ārpus Vērmanes parka, kur stingrā policijas kontrolē pasākums notika pērn, raksta laikraksts "Diena".

Praidu organizējošās lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" pārstāve Linda Freimane izsaka vēlēšanos šogad ne vien lūkoties caur dārza žogu, bet arī doties Rīgas ielās, kā piemēru minot ārvalstu pieredzi. "Mozaīka" iesniegusi gājiena pieteikumu izskatīšanai Rīgas domē, tās atzinums gaidāms tuvākajā laikā.

Plānots, ka šogad dalībnieku būs par dažiem simtiem vairāk nekā pērn – pieteikumā norādītais skaits ir 1000 cilvēku. Par iespējamo pasākuma norises vietu patlaban notiek sarunas gan ar pašvaldību, gan Valsts policiju. Pērn administratīvā apgabaltiesa Rīgas domes atteikšanos 2006.gadā atļaut seksuālo minoritāšu gājienu atzina par prettiesisku, līdz ar to pastāv iespēja, ka pašvaldībai šogad būtu jālemj par labu pasākuma organizatoriem.

"Agrāk vai vēlāk seksuālajām minoritātēm jādod tiesības iziet ielās, būtībā galvenais ir drošības aspekts," sacījusi Freimane. Viņasprāt, sabiedrībai ir pienācis laiks izkopt toleranci, kā tas notiek visā Eiropā. Piemēram, Varšavā, kur ilgstoši bija vērojami asi protesti, geji un lesbietes jau divus gadus iziet ielās, arī Tallinā situācija ir līdzīga.

Kā sacījusi Freimane, pret praidu galvenokārt noskaņoti ekstrēmiskās "Jaunās paaudzes" (JP) locekļi, un pašvaldības nostāja šajā ziņā viņai nav īsti skaidra. Kā ziņots, Rīgas dome Ģimenes svētkiem, kuru galvenie organizētāji ir saistīti ar JP, atvēlējusi 30 000 latu. "Tajā pašā laikā praidā no viņiem pašiem arī jāsargās – kā tas iet kopā?" neizpratnē bijusi Freimane.

Pērn Draudzības dienu pasākums policijas apjoztajā Vērmanes dārzā noritējis salīdzinoši mierīgi – gājienā piedalījās ap 700 cilvēku: gan geji un lesbietes no Latvijas un ārvalstīm, gan viņu atbalstītāji. Ieradusies bija arī paliela grupa starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" pārstāvju. Galvenie protestētāji – ne JP vadītājs Aleksejs Ļedjajevs, ne Nacionālās spēka savienības (NSS) līderis Viktors Birze – parka teritorijā netika ielaisti, antipraidistiem lielākoties pulcējoties savā pasākumā 11.novembra krastmalā, kur koncerta laikā notika arī parakstu vākšana tautas memorandam pret homoseksuālismu.

2006.gadā Rīgas dome gājienu aizliedza, un Draudzības dienās seksuālo minoritāšu pārstāvji aprobežojās ar dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā un kopābūšanu viesnīcā "Reval Hotel". Tomēr arī tad gājiena pretinieki viņus apmētāja ar mēsliem un pārtikas produktiem.