Polija varētu neatcelt savu Eiropas Savienības (ES) un Krievijas partnerattiecību sarunām noteikto veto, ja lielās bloka dalībvalstis nepaudīs skaidru atbalstu Ukrainas un Gruzijas uzņemšanai NATO, trešdien pavēstīja Polijas prezidents Lehs Kačiņskis.

Pēc smagām diskusijām NATO samitā pagājušajā nedēļā Bukarestē tika panākta alianses dalībvalstu vienošanās, ka Ukraina un Gruzija nākotnē tiks uzņemtas NATO, tomēr abām šīm valstīm netika piedāvāts konkrēts iestāšanās plāns – tā dēvētais Dalības rīcības plāns (MAP), ko Kijeva un Tbilisi vēlējās saņemt jau šī samita laikā.

Kačiņskis pauda atzinības vārdus kompromisam, vienlaikus norādot, ka dažas ES dalībvalstis piešķīrušas Krievijai veto tiesības attiecībā uz NATO paplašināšanu.

"Vienīgi politiski pietiekami neinformēts cilvēks var uzskatīt, ka tam, kas notika ar NATO dalības plānu [Ukrainai un Gruzijai], nav nekāda sakara ar Krievijas iebildumiem," norādīja prezidents.

Šo divu bijušo padomju republiku uzaicināšanu aliansē atbalstīja ASV un Austrumeiropas valstis, savukārt Vācija un Francija bija aktīvākās šīs idejas pretinieces.

Jautājums par Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO ir saistīts ar plašāko diskusiju par ES un Krievijas stratēģiskajām partnerattiecībām, norādīja prezidents. Vairums ES dalībvalstu ir arī NATO sastāvā.

"Kaut gan es to nevēlos darīt, tomēr šie divi jautājumi man ir jāsaista kopā," norādīja prezidents.

Jautāts, vai Polija, lai panāktu atbalstu tās viedoklim, izmantos veto tiesības attiecībā uz ES un Krievijas sarunām, prezidents atbildēja: "Mums noteikti būs jārunā, mums noteikti būs jāveido atmosfēra, kurā būs mazināta neuzticēšanās. Tas ir cits jautājums, vai tuvākajā nākotnē var tikt novākti šķēršļi stratēģisko [ES un Krievijas] sarunu ceļā. Vispirms es vēlētos uzzināt, kā tiks atrisināts jautājums par Ukrainas un Gruzijas NATO dalības plānu."