Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija, šogad lielākie pali gaidāmi aprīļa otrajā pusē Latgalē un Vidzemē. Daugavā, Gaujā un citās Vidzemes un Latgales upēs ūdens līmenis var sasniegt tikpat augstu vai pat augstāku atzīmi nekā 2010. gada pavasarī, kas bija īpaši izteikts plūdu gads, kad apdrošinātājs «Balta» klientiem atlīdzināja zaudējumus 230 000 latu vērtībā. Kā rāda statistika, vislielākos zaudējumus rada tieši mēbeļu bojājumi. Lai palīdzētu veiksmīgāk pārdzīvot plūdus un palus, kas līdz ar silto laiku var sākties jau tuvākajās dienās, «Balta» no savas pieredzes apkopojusi praktisku informāciju par to, kuru lietu paglābšanai nelaimes gadījumā nepieciešams pievērst īpašu uzmanību.

Viens no būtiskākajiem ekspertu ieteikumiem, kā plūdu apdraudētajās teritorijās efektīvāk sagatavot īpašumu nelaimes draudiem, ir svarīgāko lietu saraksta sastādīšana. Sarakstā nepieciešams iekļaut prioritāros priekšmetus, kuru glābšana ir īpaši svarīga. Līdz ar to arī pati gatavošanās plūdiem kļūs sistemātiskāka un pārdomātāka. Pie šīm prioritātēm pieder dokumenti, vērtslietas, medikamenti, pirmās nepieciešamības lietas, kā arī lielās elektroiekārtas, piemēram, ledusskapji, datori un veļas mazgājamās mašīnas. Lietas, ko iespējams pārvietot, ieteicams novietot iespējami augstāk, piemēram, mājas bēniņos.

Nereti stresa situācijās pārplūdušo zemju īpašnieki no sava mājokļa izvēlas glābt tās lietas, kuru pasargāšana ir salīdzinoši vieglāka, bet mazsvarīgāka. Piemēram, krēsls vai pagraba krājumi ir svarīgi, taču to sabojāšana radīs mazākus zaudējumus nekā, piemēram, ledusskapja bojājums. Tāpēc jārīkojas pārdomāti. Pēc mūsu pieredzes, vislielākie zaudējumi parasti tiek radīti mēbelēm. Svarīgi ir arī apkures katli, kuri visbiežāk atrodas pagrabstāvā un applūst pirmie. Pārvietot to nav iespējams, bet vienīgais, kas plūdu gadījumā ir palīdzējis arī mūsu klientiem, ir to kārtīga apkraušana ar smilšu maisiem.

Kā rīkoties plūdu gadījumā, ko un kā no iedzīves varam paglābt:

– Plūdu gadījumā izlietnēs jāievieto tapas, lai pa caurulēm mājā neiekļūtu ūdens.

– Ja ūdens iekļuvis mājā, pārvietojieties ar kurpēm, kurām ir gumijas zole, nekādā gadījumā nestaigājiet basām kājām.

– Pārvietojiet benzīna kannas un citas viegli uzliesmojošas un indīgas vielas no ūdens skartajām telpām uz sausu vietu.

– Ēdienu, kosmētiku, tualetes piederumus, medikamentus, kas ir saskārušies ar plūdu ūdeni, nepieciešams izmest, jo plūdu ūdeņos ieplūst arī kanalizācijas ūdeņi, kas rada infekcijas draudus.

– Ja plūdos samirkušās sadzīves mantas pēc tam tiek žāvētas un izmantotas, tās jādezinficē, jo plūdu ūdeņos var būt baktērijas.

– Ja mājā iekļūst ūdens, iespējami drīzāk grīdas jāatbrīvo no paklājiem un citiem uzsūcošiem materiāliem, kas pēc tam ilgāk uztur mitrumu, bojājot grīdas segumu un palielinot zaudējumus.

– Sienas, kuras skāruši plūdu ūdeņi un kuras mitrumu uzsūkušas augstāk par ūdens līniju, nepieciešams kārtīgi izžāvēt vai pat nomainīt. Nepietiek tikai ar virskārtas (tapešu) nomaiņu, jo sienā var veidoties baktērijas, sienas var sākt pelēt.

– Nedodieties uz applūdušo pagrabu, kamēr no tā nav izsūknēts ūdens un nav atjaunota droša elektropadeve.

– Plūdu laikā atslēdziet un nelietojiet elektroierīces. Nelietojiet ierīces, kamēr tās nav pilnībā izžuvušas un notīrītas, jo arī dubļi var būt labs elektrovadītājs un apdraudēt veselību vai pat dzīvību. Neiztīrītu elektroierīču ieslēgšana var radīt bojājumus vai īssavienojumu, palielinot zaudējumus.

Plūdos visvairāk cieš tieši mēbeles, piemēram, dīvāni, mīkstie klubkrēsli, virtuves iekārtas, sekcijas un citas sadzīves lietas, jo iespēja pārvietot lielizmēra mēbeles ir gana ierobežota. Turklāt mēbeles, kas kādu laiku atradušās ūdenī, veiksmīgi saremontēt ir gandrīz neiespējami.

Plūdu nodarītie zaudējumi gadu no gada ir atšķirīgi, taču vidēji gadā par plūdu nodarītiem zaudējumiem īpašumam« Balta» atlīdzībās izmaksā vairākus desmitus tūkstošu latu. Pēdējos piecos gados (2008. līdz 2012.gads) reģistrēti 314 šādi gadījumi. Kā liecina dati, tad vieni no lielākajiem pavasara plūdiem un paliem piedzīvoti 2010.gadā, kad klientiem atlīdzināti zaudējumus 230 000 latu vērtībā.